Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības produktu ietekme uz pierobežas valstīm otrdien būs viens no galvenajiem tematiem ES lauksamniecības ministru sanāksmē Briselē. Kā zināms, Bulgārija, Čehija, Polija, Rumānija un Ungārija vēlas pagarināt pašlaik līdz septembra vidum spēkā esošos ierobežojumus tirgot Ukrainas graudus, kukurūzu, kā arī rapša un saulespuķu sēklas šo valstu teritorijā. Tas tiek pamatots ar to, ka šī produkcija destabilizē tirgu. Polijas premjers Mateušs Moravecskis sola rīkoties vienpusēji, ja netiks panākta vienošanās Briselē. Turpretī Ukrainas valdība sauc to par populismu.
Dombrovskis atklāja, ka Eiropas Komisija (EK) patlaban diskutē gan ar piecām ES dalībvalstīm, kurām ir kopīga robeža ar Ukrainu, gan ar Ukrainu un Moldovu, lai šos jautājumus pārrunātu, lai labāk saprastu dalībvalstu pozīciju un kādēļ dalībvalstis vēlas panākt tirdzniecības ierobežojumus.
"Viena lieta ir skaidra, ka kopumā šis graudu apjoma eksports no Ukrainas tuvāko 12 mēnešu laikā varētu būt jūtami mazāks nekā iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Līdz ar to tas vairāk ir jautājums par to, kādā veidā organizēt eksporta plūsmu un kādā veidā organizēt, lai šie graudi un citi lauksaimniecības produkti nonāk tajās valstīs, kas ir tradicionāli bijuši Ukrainas noieta tirgi. Līdz ar to šis jautājums prasīs vēl papildu konsultācijas," pauda Dombrovskis.
Komisārs norādīja, ka principā ir panākta vienošanās par to, ka ES dalībvalstīm, Moldovai un Ukrainai jāmeklē kopīgs risinājums, kas arī šajā sarežģītajā situācijā palīdz Ukrainai. Dombrovskis atzina, ka arī no Polijas lauksaimniecības ministra sadzirdējis to, ka valstīm jāmeklē risinājumus, kas būtu pieņemams visām pusēm.
Viņš atzīmēja, ka scenārijs, kurā kāda valsts atsevišķi pieņemtu lēmumus būtu problemātisks "gan no Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta viedokļa, gan arī no tā viedokļa, ka ES ir muitas savienība un tai ir vienota ārējās tirdzniecības politika".
KONTEKSTS:
17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.
2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
Ukrainas graudu eksports atsākās tikai 2022. gada jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk.
