ĪSUMĀ:
- Iedzīvotājus Krievijā ES sankcijas un rubļa vērtības kritums ietekmē daļēji.
- Krievijas ekonomikā šogad prognozē pat izaugsmi.
- Eksperti norāda – uz skaitļiem, kas nāk no Krievijas, jāskatās "caur filtru".
- Nevar gaidīt, ka ES sankcijām uz Krieviju būs straujš efekts, tomēr ietekme ir redzama.
- Ekonomists: Krievija karu, visdrīzāk, nespēs finansēt ilgstoši.
- Rietumos joprojām ir apņemšanās turpināt atbalstīt Ukrainu un izdarīt spiedienu pret Krieviju.
Krievijā vairumā mājsaimniecību cīņā starp televizoru un ledusskapi joprojām uzvar televizors un, kā nereti secināts komentāros, uz impērisma nots noskaņotā propaganda turpinās valdīt pār prātiem vismaz tikmēr, kamēr nav bažu par to, ka ledusskapis ir tukšs.
Ludmila ir no Maskavas. Strādā uzkopšanas servisā un ir gandarīta, ka Rietumu mēģinājumi salauzt Krievijas ekonomiku viņas dzīvi neietekmē. Nopirkt var arī Rietumu ražojumus. "Coca-Cola" gan no Kazahstānas, bet ir arī preces, kas nākot tiešā ceļā no ES valstīm.
Mērķis bija panākt, lai Krievijai vairs nav jaudas finansēt šo karu. Tas tomēr nav izdevies, un redzam, ka Krievijas ekonomikā šogad tiek prognozēta pat izaugsme.
Rubļa vērtības kritums paniku neraisa
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pauda, ka Krievijas ekonomika ir pietiekami apjomīga, tāpēc jāpaiet pietiekami ilgam laikam, lai būtiski to iedragātu: "Resursu, tādu pamatresursu, lai Krievija spētu, teiksim, uzturēt vidēja mēroga konfliktu Ukrainā, Krievijai būs pietiekami. Metāls tiek iegūts, un tos pamatlādiņus viņi ir spējīgi ražot gandrīz vai bezgalīgi."
Krievijas rubļa vērtība pret ASV dolāru 14. augustā nokrita līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada 23. marta, kad bija apritējis mēnesis, kopš Krievija sāka plašo karu Ukrainā, un pārsniedza 100 rubļus par vienu dolāru. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru sarukusi par aptuveni 30%.
Tomēr – ja pirms pusotra gada filmētajos kadros redzam, ka cilvēki steidza izņemt naudu no bankomātiem, tagad panikas nav.
To apstiprināja arī vairāki Krievijas iedzīvotāji:
Marks: "Zināmā mērā, protams, visi ir noraizējušies par rubļa kritumu."
Aleksejs: "Ir pieaugušas cenas patēriņa precēm, ko visi lietojam. Tai skaitā produktiem, jo mēs ik pa laikam pērkam arī importētos. Drēbēm, sadzīves tehnikai, automašīnām."
Vitālijs: "Mani personīgie ietaupījumi kļūst mazvērtīgāki."
Darja: "Nē, man vienalga."
Olga: "Nē, mani neuztrauc. Nē, pilnīgi nē. Mēs vispār nesekojam rubļa kursam."
Uz skaitļiem no Krievijas jāskatās "caur filtru"
Kā prognozē Starptautiskais Valūtas fonds, Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par pusotru procentu un pieaugums gaidāms arī nākamgad. Tomēr ekonomisti brīdina par skaitļiem, kas nāk no Krievijas.
"Jārēķinās, ka ne visi skaitļi šobrīd ir uzticami. Un ir arī skaidrs, ka nosacītā ekonomiskā aktivitāte šobrīd arī ir mānīga no tāda aspekta, kā mēs to redzētu.
Jo ir skaidrs, ka ļoti liela ekonomikas aktivitātes daļa šobrīd tiek novirzīta tādiem tukšiem mērķiem, ko ikdienas iedzīvotājs īsti nejūt.
Dažādas infrastruktūras izbūvei, kas ir domāta karam, kara tehnikas lādiņu ražošanai, kas parādās ekonomikas rādītājos. Bet tas viss, tā teikt, tiek izšauts gaisā. Kas arī norāda, ka ekonomikas rādītāji šobrīd, teiksim, jāskatās ar zināmu filtru," sprieda Gašpuitis.
Eksperti norāda – nevar gaidīt, ka sankcijām būs straujš efekts, bet ietekme ir redzama:
- samazinās ienākumi no naftas – tie ir uz pusi sarukuši šī gada pirmajā pusgadā;
- zudis gāzes eksporta tirgus;
- cietis ieroču eksports, jo pagaisusi agrāk izreklamētā Krievijā ražoto ieroču labā slava;
- rubļa kurss krīt;
- veidojas problēmas budžetā;
- izglītotais darbaspēks cenšas aizbraukt.
Ir neskaidrība par labklājību nākotnē. Un ar laiku nelīdzēs pat tas, ka Krievija ilgstoši bija gatavojusies karam, veidojot lielus finanšu uzkrājumus.
Ekonomists: Krievija karu, visdrīzāk, nespēs finansēt ilgstoši
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka svarīgi ņemt vērā to, ka visi rezerves finanšu aktīvi nav neizsmeļami: "Jā, karš ir ļoti dārgs, un Krievija, visdrīzāk, nevarēs to finansēt ilgstoši. Ir pilnīgi skaidrs, ka viss, kas ir noticis pēdējā pusotra gada laikā, jau
neatgriezeniski ir krietni samazinājis Krievijas ekonomisko potenciālu uz daudziem gadiem un pat daudzām desmitgadēm,
un tas ir kaut kas tāds, ko vairs nevar pagriezt atpakaļ, tas jau ir noticis fakts, kaut karš beigtos rītdien."
Krievija gan izmanto to, ka daudzas lielas pasaules valstis kā Ķīna un Indija Rietumu sankcijām nav pievienojušās. Krievijai, piemēram, izdevies kļūt par lielāko naftas piegādātāju Ķīnai, apsteidzot Sauda Arābiju.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis pastāstīja, ka šī iemesla dēļ ES aktīvi strādā ar citām valstīm, tostarp Centrālāzijas valstīm, Turciju, lai mazinātu sankciju apiešanu.
Dombrovskis atzīst – ietekme uz Krievijas ekonomiku būtu lielāka, ja Rietumi spētu straujāk ierobežot galveno Krievijas ieņēmumu avotu – naftas eksportu, bet tas pagaidām nav izdevies pietiekami.
"Bija lielas diskusijas, kādā līmenī šie cenu griesti attiecībā uz Krievijas naftu ir jānosaka.
Iespējams, ka tos arī varēja noteikt nedaudz zemākus, atkal panākot lielāku efektu uz šiem Krievijas budžeta ienākumiem," skaidroja Dombrovskis.
"Līdz ar to daudz kas ir izdarīts, bet, protams, vienmēr var diskutēt, vai nevarēja virzīties ātrāk un vēl stingrākas šīs sankcijas noteikt."
Sankcijas vienmēr strādā abos virzienos
Tikmēr Strautiņš pauda, ka, viņaprāt, ja mērķis ir atjaunot mieru, efektīvāk būtu ātrāk Ukrainai dot lielāku un labāku bruņojumu: "Tas būtu pats svarīgākais. Ekonomiskās sankcijas jebkurā gadījumā iedarbotos tikai pakāpeniski. Jā, varēja darīt vairāk. Ja kaut vai paši Rietumi, Rietumeiropa un arī ASV, bet pirmkārt, Rietumeiropa mazāk baidītos pati ciest no sankciju ietekmes. Jo skaidrs, ka sankcijas vienmēr strādā abos virzienos." Strautiņš uzskata, ka Krievijas ekonomikai varēja kaitēt vēl vairāk, tomēr diez vai tas būtu apturējis karu.
Savukārt Dombrovskis vērsa uzmanību uz to, ka, viņaprāt, Rietumos joprojām ir apņemšanās turpināt atbalstīt Ukrainu un izdarīt spiedienu pret Krieviju: "Līdz ar to, līdzīgi kā varbūt Krievija un Putins pārrēķinājās, domājot, ka rietumvalstis nedos nopietnu pretsparu šai Krievijas agresijai,
tāpat varbūt pašreiz viņi pārrēķinās, sagaidot, ka būs kaut kāds nogurums."
Dombrovska ieskatā par ES apņēmību liecina arī pietiekami plašais atbalsts jaunajam finanšu plānam, kas paredz Ukrainai piešķirt vēl 50 miljardus eiro turpmākajos četros gados.
