ĪSUMĀ:

• Kara sākumā mājokļu cenas Ukrainas centrālajā daļā samazinājās par 25-30%, bet rietumos pieauga līdz 75%.
• Valstī nav apstājusies pirktspēja - ukraiņi bankās glabā kopumā aptuveni 25 miljardus ASV dolāru (23,5 miljardus eiro), bet ārpus tām - līdz pat četras reizes vairāk.
• Lielākais pieprasījums ir pēc mājas ar pagalmu priekšpilsētā.
• Ilgtermiņā nekustamā īpašuma tirgus varētu piedzīvot ilgu stagnāciju.

Buča, Irpiņa, Vorzeļa un tuvējie rajoni uz ziemeļiem no Ukrainas galvaspilsētas ir vietas, kur Krievijas karavīri spīdzināja, izvaroja un nogalināja tūkstošiem civiliedzīvotāju. Pilsētas tika sagrautas. Pēc tam, kad Buču un Irpiņu pameta okupācijas spēki, tur atrada masu kapus, kuros līdzās Ukrainas karavīriem bija aprakti arī civiliedzīvotāji, tostarp arī bērni.

Pārdot īpašumu šajā apgabalā pērn, pēc Krievijas karaspēka izvešanas, bija sarežģīti. Cilvēki vēlējās iegādāties nekustamo īpašumu, taču ne šādā vietā, sarunā ar mediju "Al Jazeera" stāstīja nekustamo īpašumu aģente Marina Krasnoļenska.

"Apskatot apkārtni, viņi teica: "Te smaržo pēc nāves"," stāstīja Marina. Taču tagad, kad šo apkaimju ēkas, arī infrastruktūra – ceļi un tilti tiek atjaunoti, pircēji īpašumus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kijivas, tāpat kā gandrīz visā Ukrainā izķer zibenīgā ātrumā.

"Pārdošana mūsu apgabalā rit ļoti labi. Cenas nav atgriezušās pirmskara līmenī, bet nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti aktīvs. Arī man tas ir pārsteidzoši," sacīja nekustamo īpašumu aģente.

Pagājušajā gadā Ukrainas ekonomika saruka par trešdaļu, inflācija pieauga par vairāk nekā ceturtdaļu. 

Mājokļu cenas Ukrainas centrālajā daļā samazinājās par 25-30%, taču tagad tās turpina augt, jo tirgū vērojama negaidīta izaugsme un daži nekustamo īpašumu attīstītāji atsākuši darbu apturētajos būvniecības projektos.

Ievērojami savu vērtību zaudēja vien nekustamais īpašums valsts austrumu un dienvidu apgabalos, kas atrodas tuvu frontes līnijai. Tikmēr rietumu apgabalos cenas pieauga līdz 75%.

Viens no līderiem ir Užhoroda - gleznaina pilsēta Ukrainas rietumos pie Slovākijas robežas. Tur atrodas vairākas viduslaiku katedrāles un arī garākā liepu aleja Eiropā.

Ukrainā kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma tika pārtraukta nekustamā īpašuma darījumu reģistrācija. Kad to atkal varēja veikt, pārdošanas apjomi apstājās un īres cenas strauji kritās.

Taču, kad Krievijas spēki atkāpās vai tika padzīti no lielām teritorijām austrumos un dienvidos, daudzi steidza iegādāties jaunus mājokļus.

"Es to sauktu par kavētas laimes sindromu," teica nekustamo īpašumu aģente Marina Krasnoļenska, "Katram cilvēkam ir plāni iegādāties māju vai dzīvokli. Un šī vēlme pārauga labā pieprasījumā, jo cilvēkiem ir apnicis gaidīt."

Viens no iemesliem, kāpēc nekustamā īpašuma tirgus Ukrainā zeļ, ir valstī valdošais ieradums uzkrājumus glabāt ASV dolāros vai eiro.

Neraugoties uz ienākumu samazināšanos, ukraiņi bankās glabā kopumā aptuveni 25 miljardus ASV dolāru (23,5 miljardus eiro).

Nebanku uzkrājumos tie kopā ir pat 60 līdz 100 miljardi ASV dolāru (56 - 94 miljardi eiro), sacīja Kijivas nekustamā īpašuma aģentūras "LUN" mārketinga direktors Deniss Sudilkovskis:

"Ievērojama Ukrainas iedzīvotāju daļa nav zaudējusi pirktspēju un sapni par savu mājokli."

Vairāk nekā divas trešdaļas ukraiņu ir pilsētnieki, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās ar centrālo apkuri, ūdens un elektrības piegādi. Taču vēl pirms COVID-19 pandēmijas, valstī veiktajās aptaujās tika secināts, ka astoņi no desmit ukraiņiem labprāt vēlētos dzīvot tieši mājā - lauku mājā, kādā reiz mituši viņu vecvecāki.

Sākoties karam, Krievijas apšaudēs bieži tika bojāta pilsētas infrastruktūra – pārrauta elektrības un arī ūdens piegāde. Cilvēki savos dzīvokļos dzīvoja bez ērtībām un brauca patverties pie radiem uz lauku mājām.

"Dažreiz mēs braucām uz tēva lauku māju, lai tikai sasildītos, aizietu uz pirti un gulētu siltumā," atcerējās Natālija Roslaveca, izšūšanas māksliniece no Kijivas.

Viņa stāstīja, ka plašajā mājā siltumu nodrošināja krāsns apkure, bet elektrību - dīzeļģeneratori. 

Pašpietiekama dzīve lauku mājā ir daudzu vidusslāņa ukraiņu sapnis.

"Ņemot vērā karu, pārdošanas rādītāji ir lieliski," medijam "Al Jazeera" sacīja Maksims Kriačeks, kura celtniecības uzņēmums būvē 21 divstāvu māju Kijivas austrumos.

Šāda, divstāvu ēka maksā 75 000 ASV dolāru - tikpat, cik divistabu dzīvoklis Kijivas augšpilsētas rajonā. Liela daļa mājokļu jau izpārdoti.

"Cilvēki nevēlas dzīvot dzīvokļos, viņi redz, ka par to pašu naudu viņiem var būt autostāvvieta, dārzs un vairāk vietas," viņš teica.

Ukrainas Nacionālā banka janvārī prognozēja "piedāvājuma deficītu mājokļu tirgū", jo daudzi attīstītāji atsakās no jauniem projektiem.

Hipotekāro kredītu tirgus Ukrainā ir vāji attīstīts, un ukraiņiem, kuri nevar atļauties uzreiz samaksāt par mājokli, piedāvājumu ir maz.

Daudzas rūpnīcas, kas ražo būvmateriālus, ir iznīcinātas vai saskaras ar kvalificēta personāla, loģistikas un izejvielu trūkumu. Trūkst būvstrādnieku, kuri lielākoties nāk no Rietumukrainas. Viņi Ukrainas centrālajos un austrumu apgabalos strādā nelabprāt, jo baidās no tur arvien aktīvās karadarbības.

Pēc kara un iespējamā būvniecības uzplaukuma apstākļos, attīstītāji varētu apsvērt iespēju nodarbināt strādniekus, kas migrē no Ukrainas austrumiem, Āzijas un pat Austrumeiropas, prognozēja nekustamā īpašuma aģentūras "LUN" mārketinga direktors.

"Kijivā nekustamā īpašuma cenas turpinās augt, galvenokārt īres, mājokļu cenas  - mazāk," vērtēja Kijivā strādājošais analītiķis Aleksejs Kuščs.

"Tomēr Ukrainas kara un pēckara ekonomiskā nākotne nebūt nav optimistiska, un ilgtermiņā nekustamā īpašuma tirgus "piedzīvos ilgu stagnāciju un atsevišķus nekustamā īpašuma attīstītāju saistību neizpildes gadījumus", viņš teica.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.