ĪSUMĀ:
- Savus īpašumus biežāk apdrošina fiziskas personas Zemgalē.
- Cilvēki mēdz savas mājas apdrošināt par zemāku summu, nekā tās patiesībā vērtas.
- Dobeles novadā vētras radītie zaudējumi sasnieguši 16 miljonus eiro.
- Lektors: Apdrošinātājiem ir jāstrādā pie sabiedrības izpratnes veidošanas.
- Apdrošinātāju asociācijas prezidents: Latvijā jāveido īpašs dabas katastrofu fonds.
Mājas mēdz neapdrošināt to patiesajā vērtībā
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins pastāstīja, ka šobrīd apdrošinātājiem atlīdzībās pieprasītie 14 miljoni eiro sadalās trīs apmēram vienādās daļās – par sējumiem, nekustamo īpašumu un KASKO apdrošināšanu. Lielākā daļa apdrošināšanas pieprasījumu ir no Zemgales.
"Uzņēmēji lielākoties savus īpašumus ir apdrošinājuši. Tirgū vidēji ir apdrošināti aptuveni 40% no fiziskām personām piederošajiem īpašumiem. Zemgalē šis procents ir augstāks nekā vidēji Latvijā – tie ir savi 50, 60% no īpašumiem, kas ir apdrošināti.
Bet attiecībā uz fiziskām personām ir viena "slimība" – tas, ka īpašums ir apdrošināts kaut kādā mistiskā vērtībā.
Ja īpašuma, mājas atjaunošanas vērtība ir, piemēram, 100 000 eiro, tad māja ir apdrošināta par 10 000 eiro, kas attiecīgi nozīmē, ka arī apdrošināšana nostrādās tikai par 10%, pilnā mērā nenostrādās," skaidroja Abāšins.
Dobeles novadā vētras radītie zaudējumi sasnieguši 16 miljonus eiro
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis pauda – tā kā valsts apņēmusies ieguldīt līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās, Dobeles pašvaldība ieguldīs 10% jeb apmēram pusmiljonu eiro.
Kopējie zaudējumi mājsaimniecībām, lauksaimniecības uzņēmumiem un pašvaldības infrastruktūrai Dobeles novadā
šobrīd ir sasnieguši vairāk nekā 16 miljonus eiro.
"Daļa pavisam noteikti nevar atļauties apdrošināt īpašumus. Nākošais etaps, kāda būs šī apdrošinātāju atsaucība. Es pats kā jurists esmu izlasījis noteikumus un es esmu sapratis, ka faktiski apdrošinātāji līgumus un noteikumus ir sastādījuši tā, ka viņi jebkurā brīdī var pateikt - jums ir pret krusu apdrošināts, bet nav pret lielgraudu krusu un jums nepienākas šī atlīdzība. Tā kā arī tad, ja cilvēks ir apdrošinājies, ne vienmēr viņš var droši cerēt, ka šī apdrošināšanas atlīdzība tiešām un arī adekvāti tiks izmaksāta," sacīja Gorskis.
Lektors: Apdrošinātājiem jāveicina sabiedrības izpratne
Tikmēr Banku augstskolas lektors Māris Krastiņš jau piecus gadus ar studentiem pēta, kādus produktus piedāvā apdrošinātāji. Viņš norāda uz divām problēmām – iedzīvotāju finanšu pratības trūkumu un apdrošināšanas pakalpojumu sarežģītību. Vienlaikus dabas katastrofas stimulē arī vairāk domāt par īpašumu apdrošināšanu.
"Kad tie zaudējumi izmaksās 1000 un 10 000 eiro un, iespējams, apdrošināšana gadā maksās 200, 300 eiro, šis ieguldījums apdrošināšanas iegādē cilvēkiem sāks likties saprātīgs," prognozēja Krastiņš, norādot, ka arī pašiem apdrošinātājiem ir jāstrādā pie sabiedrības izpratnes veidošanas par to, kā darbojas apdrošināšana. "Iespējams, ka šie produkti ir jābūvē tādi, lai patērētājs saprastu, ko tad viņš pērk un vai šis produkts viņam būs vispār noderīgs."
Aicina veidot īpašu dabas katastrofu fondu
Savukārt Abāšins uzskata, ka, tāpat kā citās Dienvideiropas valstīs, jāveido īpašs dabas katastrofu fonds, ko bieži vien veido valsts kopā ar apdrošinātājiem.
"Tā fonda būtība ir tāda, ka nevis valsts tērē savu naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet ir izveidoti šādi speciāli fondi, kas šiem neapdrošinātajiem cilvēkiem arī palīdz pie lielām dabas katastrofām. Rēķinoties ar to, ka dabas katastrofas arī pie mums būs biežākas, vajadzētu, manuprāt, papētīt, kā citās valstīs šie fondi ir uzbūvēti," pauda Abāšins.
Arī Lietuvu 7. augustā piemeklēja vētra, un tur saņemti vairāk nekā 6200 atlīdzību pieteikumi par vairāk nekā 7 miljoniem eiro, tātad uz pusi mazāk nekā Latvijā. Lietuvā gan nebija lielgraudu krusas, tomēr lietuviešiem īpašumu apdrošināšanas tirgus ir divreiz lielāks nekā Latvijā un Igaunijā.
Abāšins to skaidroja ar vairāku faktoru kopumu – gan lielāku iedzīvotāju skaitu, gan augstāku ekonomisko aktivitāti, augstāku iekšzemes kopproduktu un dzīves līmeni.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
Šīs nedēļas vētras nodarītie postījumi pašlaik aplēsti 11 miljonu eiro apmērā. Valsts varētu uzņemties līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās. Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt pieejams vienreizējais atbalsts līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
