Saskaņā ar ziņojumā norādīto, Maskava palielina aizsardzības sektora izdevumus uz citu jomu rēķina, līdz ar to saglabājas Krievijas ekonomikas pārkaršanas riski.

Britu izlūki savā ziņojumā norāda, ka Krievijas centrālā banka iepriekš cēlusi bāzes procentlikmi līdz 16%. 

Tas bija piektais paaugstinājums kopš 2023. gada jūlija, kad bāzes likme tika noteikta 6,5% apmērā. Tāpat ziņojumā teikts, ka pērna gada novembrī inflācija Krievijā sasniedza 7,5%.

Tajā pašā laikā pērnā gada kopējā inflācija, saskaņā ar Krievijas Statistikas dienesta datiem, sasniedza 7,4%, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Krievijas centrālās bankas nospraustais mērķis.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.