ZS "Sauleskalni" ir salīdzinoša maza saimniecība ar 220 hektāriem lauku, bet ar ļoti lieliem zaudējumiem. Vētras sekas nekur nav pazudušas. Fermu jumti arvien ir caurumos, lietus laikā fermā veidojas peļķes un par postījumiem labību laukos īpašniecei ir sāpīgi runāt. Ēkas bija apdrošinātas, bet lauki gan ne.
"Mēs neesam tik liela saimniecība, tas apgrozījums nav tāds, lai varētu visu apdrošināt. Ja kviešus, tad visus kviešus, tur nevar tikai kaut kādus laukus. Raža būtu bijusi ļoti laba. Vārpas bija skaistas. Dēls Juris bija sabarojis kārtīgi, teica, ka varbūt tiksim prom no parādiem. Tur, kur kūla miežus, tur tiešām 8-9 tonnas no hektāra dators rādīja," stāstīja ZS "Sauleskalni" īpašniece Skaidrīte Irmeja.
Pašlaik parādu summa zaudētās ražas dēļ ir ap 150 tūkstošiem eiro, par peļņu nemaz nerunājot. Šajā saimniecībā tika izmantota iespēja paņemt sēklu, plēves priekš siena tīšanas un mēslošanas līdzekļus no uzņēmumiem, kuriem vasaras beigās pretī dod graudus.
"Vajadzēja aizvest graudus vietā, lai nosegtos. Bet graudu tad nav."
Savukārt, govis arvien stāv zem zvaigžnotām debesīm, jo apdrošinātāji turpina lemt par izmaksājumo summu. Tikmēr jumtu lēnām labo ar šīferi, kuru atvedusi biedrība "Tavi draugi".
Ne mazāk sarežģīti klājas lielākās saimniecībās. Lauku atbalsta dienestā (LAD) norādīja uz vienu no lielākajām saimniecībām – lopkopības izmēģinājumu stacijā (LIS) "Jaunpils". Dienestā neslēpa, ka šeit nevarēs segt visus zaudējumus. Vētra plēsa jumtu segumus.
Dažas govis no satraukuma guva traumas, pēc kā tās nācās likvidēt.
Finansiāli lielākais posts gan kukurūzas laukos, kuri nebija apdrošināti.
"No 300 hektāriem krusa ir sabojājusi apmēram 100 hektārus. Daļā, kā redzat šeit, vispār neko nevar novākt. No tiem simts hektāriem ir daļa, ko mēs varēsim novākt, bet tur, protams, tā barības kvalitāte nebūs kā tādai kukurūzai, kuru nebūtu skārusi krusa. Re, šeit. Kukurūzas vālīte, kuru krusa ir sadauzījusi. Te sākās visi pelējumi. Kvalitāte no tās kukurūzas vairs nav nekāda," klāstīja LIS "Jaunpils" agronoma palīgs Jānis Balsers.
Risinājums meklēts visur. Ar atbildēm gan neviens nesteidzas.
"Ir solīts, saprotu, ka no pagasta puses. Arī LAD bija iespēja bildēt bojājumus pēc krusas. Tas viss tika izdarīts, sabildēts, iesniegts. Arī ēkām, tehnikai, viss tiks iesniegts. Bet kaut kāda atbilde par to, ko varētu saņemt – nekas nav bijis," sacīja Balsers.
LAD skaidroja, ka pašlaik zemniekiem ir trīs iespējas. Var pieteikties kompensācijai par sala nodarīto postu; platību maksājumam par sausumā cietušajiem laukiem; un ēku modernizācijas investīciju projektam, kurā var pieteikt vētrā cietušās ēkas.
Bet, ko darīt tiem, kuri riskējuši un labības lauki šosezon bija bez apdrošināšanas? Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka viņam ir vairāki priekšlikumi. "Pirmais, ko darīšu, ir, man liekas, jābūt lauksaimniekiem iespējai paņemt bezprocentu kredītus."
Bet par ēkām gan viņš mudināja turpināt pieteikties ēku modernizācijai, pat ja vēl nav saņemts apdrošinātāju spriedums. Būvniecība varētu ātrāk sākties un, kad apdrošinātāji ieskaitīs naudu, to varēs izmantot kā līdzmaksājumu. Viņš gan izteicās kritiski par lēno lemšanu atbalstu sniegšanā līdz šim.
"Rokasgrāmata vai vadlīnijas nav, kas izriet no likumdošanas kur skaidri pasakāms, ka valsts rīkojas tā un tā," klāstīja Krauze. Jautāts, vai tiks veidota šāda rokasgrāmatu, ministrs sacīja: "Jā, es saku, ka tas būtu tas svarīgākais, lai visiem būtu šāda skaidrība."
Kopā dažādos atbalsta projektos pieejamais finansējums ir līdz 10 miljoniem eiro.
