ĪSUMĀ:
- ES plāno jau 12. sankciju paketi pret Krieviju, jo tā daļu no iepriekšējām sankcijām apiet.
- Tāpēc plāno novērst iespējas apiet jau iepriekš ieviestos ierobežojumus.
- Papildus tam runā par Krievijas dimantu importa aizliegumu.
- Varētu ierobežot eksportu metināšanas iekārtām, ķimikālijām un daļai tehnoloģiju.
- Sankciju sarakstu varētu papildināt ar 100 personām un 50 organizācijām.
- Arī Latvija sagaida uzlabojumus, lai sankcijas nevarētu apiet, kā arī jaunus tirdzniecības liegumus un individuālas sankcijas.
Liegt sankciju apiešanu
Lai gan Eiropas Savienības dalībvalstis domā par arvien jaunām sankcijām, kas ciešākā dūrē satvertu Krievijas ekonomiku, izskan gana daudz ziņu par to, kā Krievija veiksmīgi apiet dažādas jau ieviestās sankcijas. Uz problēmām norādījuši arī Eiropas Parlamenta deputāti, kas rezolūcijā pauduši vēlmi, lai tiktu pastiprināta Eiropas Savienības līmeņa uzraudzība sankciju īstenošanā un pastiprinātos centieni ierobežot Maskavas iespējas apiet Briseles noteiktos ierobežojošos pasākumus.
Viens no piemēriem, kur Krievija spējusi sankcijas apiet, ir dalībvalstu un G7 valstu ieviestie naftas cenu griesti. Eiropas Savienībā ir strauji pieaudzis no Krievijas naftas ražotu produktu imports no dažādām valstīm, galvenokārt Indijas. Tāpat no vairāk valstīm Krievijā joprojām nonāk kritiski svarīgas Rietumu izcelsmes sastāvdaļas. Un Eiropas Savienība arī turpina iepirkt Krievijas fosilo kurināmo.
Viens no galvenajiem virzieniem, domājot par 12. sankciju paketi, nenoliedzami ir jau ieviesto sankciju apiešanas novēršana. Taču tiek domāts arī par sankciju papildināšanu.
Arī sankciju paplašināšana
Sagaidāms, ka šajā paketē beidzot varētu tikt ieviests Krievijas dimantu importa aizliegums.
Saskaņā ar dažādām aplēsēm Krievija gadā eksportē neapstrādātus dimantus aptuveni četru miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz trešdaļa no pasaules kopējā apjoma.
Zaļo gaismu Krievijas dimantu importa aizliegumam devuši arī G7 valstu ārlietu ministri. Šādu aizliegumu, kas varētu stāties spēkā nākamā gada 1. janvārī, atbalsta arī Beļģija, kurai Eiropas Savienībā ir vislielākās intereses pasaules dimantu tirdzniecībā.
Saskaņā ar pasaulē nozīmīgākā dimantu tirdzniecības centra – Antverpenes Pasaules dimantu centra – datiem 84% no visiem pasaulē iegūtajiem neapstrādātajiem dimantiem tiek tirgoti Antverpenē. Beļģijā darbavietās, kas tieši vai netieši saistītas ar dimantu nozari, strādā vairāk nekā 30 000 cilvēku, un dimanti veido aptuveni 5% no kopējā Beļģijas eksporta uz Eiropas Savienību un 15% no eksporta uz valstīm, kas nav Eiropas Savienībā.
Kā ziņo aģentūra "Bloomberg", jaunā pakete ietvertu arī eksporta ierobežojumus metināšanas iekārtām, ķimikālijām un citām tehnoloģijām, ko izmanto militāriem nolūkiem. Tiekot apsvērti arī programmatūras licenču aizliegumi un importa ierobežojumi nelielam skaitam apstrādātu metālu un alumīnija izstrādājumu, būvniecības priekšmetu un ar transportēšanu saistītu preču.
Kopumā ierosinātā pakete sankciju sarakstu papildinātu ar vairāk nekā 100 personām un gandrīz 50 organizācijām.
Priekšlikumi 12. paketei ietver ierobežojumus preču tirdzniecībai, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 5 miljardi eiro.
Latvijas gaidas
Bet ko no nākamās sankciju paketes sagaida Latvija? To Latvijas Radio jautāja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārei Diānai Eglītei: "Latvija nākamajā sankciju pakotnē sagaida vairākas lietas. Pirmkārt, sankciju regulējumu uzlabojumus, kas mazinātu sankciju apiešanas riskus. Īpaša uzmanība, pēc Latvijas domām, būtu veltāma precēm, kas var tikt izmantotas kaujas laukā. Nākamais punkts ir jauni sektorālo sankciju priekšlikumi, ieskaitot tirdzniecības liegumus, kas palielinātu spiedienu uz Krieviju un samazinātu tās ienākumus.
Tāpat Latvija sagaida jaunus individuālo sankciju priekšlikumus, īpaši militārajā un propagandas jomā.
Kā arī papildus būtu izskatāmi pakalpojumu ierobežojumi, tajā skaitā finanšu un informācijas tehnoloģiju jomā."
Savs viedoklis, protams, ir arī citām dalībvalstīm, tostarp Krievijas draugam Eiropas Savienībā – Ungārijai. Šīs valsts ārlietu ministrs Pēters Sījārto oktobra beigās paziņoja, ka Ungārija uzliks veto jebkādām turpmākajām sankciju paketēm, ja tās ietvers Krievijas gāzes, naftas un kodolenerģijas sektorus. Draudi gan tika izteikti arī pirms iepriekšējo sankciju kārtu pieņemšanas, taču Ungārija vienalga par tām nobalsoja.
