Itālijā banku ienākumus apliks ar 40% virspeļņas nodokli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Itālijas valdība nolēmusi aplikt banku ienākumus ar virspeļņas nodokli 40% apmērā. No papildu ienākumiem valsts budžetā plānots palīdzēt hipotekāro kredītu īpašniekiem un samazināt citus nodokļus. Līdzīgu "solidaritātes nodokli" bankām piemērojušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis, to vidū arī Lietuva.

Par lēmumu bankām piemērot tā dēvēto ārkārtas jeb "solidaritātes nodokli" otrdien pavēstīja Itālijas premjerministra vietnieks Mateo Salvīni. Banku akciju kurss pēc šī paziņojuma kritās.

"Pietiek tikai paskatīties uz banku peļņu pirmajā pusgadā, lai saprastu, ka runa nav par dažiem miljoniem, bet miljardiem," preses konferencē Romā sacīja Salvīni.

Procentu likmju kāpums pēdējos ceturkšņos ir palielinājis Itālijas banku peļņu līdz rekordaugstam līmenim, jo aizdevumu izmaksas strauji pieauga, bet bankām izdevās izvairīties no lielākiem maksājumiem par noguldījumiem.

"Ja slogs, ko rada naudas izmaksas, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir divkāršojies, tad tas, ko saņem norēķinu kontu turētāji, noteikti nav divkāršojies," sacīja Salvīni, piebilstot, ka pastāv liela atšķirība starp aizdevumiem un noguldījumiem piemērotajām likmēm.

Saskaņā ar plānoto vienreizējo nodevu Itālija ar 40% nodokli apliks banku tīro procentu peļņu, kas ir arī rādītājs tiem ienākumiem, ko bankas gūst no starpības starp aizdevumu un noguldījumu likmēm.

Nodoklis tiks piemērots, ja banku tīrie procentu ienākumi 2022. gadā vismaz par 3% pārsniedza to tīros procentu ienākumus 2021. gadā. Ar nodokli tiks aplikta tā ienākumu daļa, kas pārsniedz iepriekšējā finanšu gada ienākumus. Savukārt 2023. gadā virspeļņas nodokļa piemērošanas slieksnis būs nevis 3%, bet 6%.

Kā skaidroja Itālijas ekonomikas un finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti, ar virspeļņas nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi tiks novirzīti iedzīvotāju finansiālam atbalstam pirmā mājokļa iegādei un iedzīvotāju nodokļu sloga samazināšanas pasākumiem.

Reaģējot uz arvien pieaugošo dzīves dārdzību un milzīgajiem banku ienākumiem, solidaritātes nodokli jau ieviesušas vairākas valstis, tostarp Lietuva, Čehija, Ungārija un arī Spānija.

Lietuvā banku virspeļņa tiek aplikta ar 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem. LSM jau iepriekš vēstīja, ka līdz ar šī nodokļa ieviešanu valsts trīs gados saņems 410 miljonus eiro – 130 miljonus eiro 2023. gadā, 230 miljonus eiro 2024. gadā un 50 miljonus eiro 2025. gadā. Papildu līdzekļi valsts budžetā tikšot novirzīti aizsardzības stiprināšanā, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.

Ar 60% ārkārtas nodokli aplikti arī Čehijas banku un enerģētikas uzņēmumu ienākumi. Šogad no peļņas, kas tiek uzskatīta par pārmērīgu, valsts plāno iekasēt vairāk nekā 3 miljardus eiro, kas tiks izmantoti, lai palīdzētu valsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus skārušas strauji augošās elektroenerģijas un gāzes cenas.

Ungārijā "solidaritātes nodokli" bankām ieviesa jau pērnā gada beigās. Tām jau pagājušogad nācās maksāt 10% no tīrajiem ieņēmumiem, bet šogad – vēl arī 8% liels nodoklis divās vienādās daļās. Ungārijas ekonomikas ministrs lēsa, ka banku sektors papildus jau esošajiem nodokļiem valsts budžetā iemaksās vēl aptuveni 300 miljardus forintu (774 miljoni eiro) gadā.

Ārkārtas nodoklis bankām tika ieviests arī Spānijā, taču Spānijas banku asociācija Augstākajā tiesā iesniedza apelācijas sūdzību par valdības ieviesto nodokli. Te gan der piebilst, ka nodoklis attiecās tikai uz valsts bankām, savukārt asociācija norādīja, ka tā tiek kropļota konkurence.

Decembrī Spānija apstiprināja pagaidu nodevu bankām, ar kuru bija paredzēts līdz 2024. gadam iekasēt 3 miljardus eiro, lai finansētu pasākumus dzīves dārdzības spiediena mazināšanai.

KONTEKSTS:
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija beigās jau devīto reizi gada laikā nolēma paaugstināt procentu likmes. Šoreiz kāpums bija par 0,25 procentiem. Galvenā bāzes procentlikme tika paaugstināta līdz 4,25%, savukārt depozīta likme uz nakti paaugstināta līdz 3,75%. Jaunās likmes stājās spēkā no 2. augusta.

Arī Latvijas komercbankām varētu nākties turpmāk valsts budžetā maksāt lielāku ienākumu daļu nekā līdz šim. Iespaidīgie peļņas rādītāji apvienojumā ar kūtro kreditēšanu pamudinājuši politiķus no pārrunām ar bankām pievērsties radikālākām pārliecināšanas metodēm – nodokļu izmaiņām. Finanšu nozare gan brīdinājusi, ka tādā gadījumā bankas kreditēs nevis aktīvāk, bet tieši otrādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti