Kopš pagājušā gada no Ukrainas uz Latvijas trīs lielajām ostām katru mēnesi tiek eksportētas kopumā 10–20 tūkstoši tonnu lauksaimniecības kravu. Satiksmes ministrija (SM) paziņojusi, ka šo apjomu varētu kāpināt līdz 15 miljoniem tonnu gadā, piedāvājot Ukrainai mūsu ostas kā graudu eksporta alternatīvu šobrīd slēgtajai Melnajai jūrai.
"Rīgas ostā varētu būt ap 7,5 miljoniem tonnu, Liepājas ostā – 5 miljoni un Ventspils ostā vairāk nekā 2 miljoni tonnu," sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Liepājas ostas stividori gan sacīja, ka piecus miljonus tonnu Ukrainas graudu spētu apkalpot tikai tad, ja tiktu izbūvēta papildu infrastruktūra, piemēram, jauni kravu termināļi. Taču to neviens uzņēmējs pagaidām neplāno darīt.
"Uzņēmēji neinvestēs tādos projektos, kur nav skaidrības, ka būs šīs kravas. Šodien Melnā jūra ir ciet, rīt viņa var būt vaļā. Līdz ar to jāsaprot, ka tie ir daudzi, vismaz 10 miljoni, kas jāinvestē," norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.
Stividori arī uzsvēra – ja Ukrainas interese par Baltijas ostām saglabātos ilgtermiņā, finansiālu atbalstu varētu sniegt Eiropas Savienība (ES). Pēc uzņēmēju domām, Ukrainas graudu kravas uz Latvijas ostām būtu jāved pa dzelzceļu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, nekā izmantojot autotransportu. Taču Ukraina atsakās laist kravas pa agresorvalsts Baltkrievijas sliežu ceļiem, savukārt ar otras iespējamās tranzītvalsts Polijas dzelzceļu ne Ukrainai, ne Baltijas valstīm neatbilst sliežu platums.
"Par kaut kādiem lieliem apjomiem ar autotransportu – tas nav reāli. Gan kapacitātes dēļ, gan arī jāsaprot, ka ar autotransportu no Ukrainas vest – tas ir dārgāk nekā pa dzelzceļu. Līdz ar to, ja runā par miljoniem, tad tam noteikti jābūt dzelzceļam," sacīja Ozoliņš.
"Ja runājam par dzelzceļa infrastruktūru, tas nav vienas sezonas jautājums, tas aizņems vairāk laika, bet šīs vājās vietas ilgtermiņā ir jānovērš," piebilda satiksmes ministrs.
Ātrāk varētu izdoties panākt vienošanos ar Poliju un Eiropas Komisiju par Ukrainas kravu tranzīta plūsmas paātrināšanu uz autoceļiem. Sarunas par to aktīvi notiekot dažādos līmeņos.
"Liepājas ostā katru gadu tiek pārkrauti vidēji trīs miljoni tonnu lauksaimniecības kravas. Lai šo apjomu varētu kāpināt, šobrīd nepieciešams ES līmenī atvieglot loģistiku starp Ukrainu un Baltijas valstīm, izveidot zaļo koridoru, kas saistīts ar muitas pārbaudēm, sanitārajām pārbaudēm, lai šīs mašīnas nestāvētu ilgi uz robežas," skaidroja Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Arī SM dzirdējusi par gadījumiem, kad automašīnas ar Ukrainas graudu kravām uz robežas iestrēgst līdz pat divām nedēļām, un tas Latvijas uzņēmējiem vairs nav izdevīgs bizness. Kad kaut kas varētu mainīties, ministrijā gan neprognozēja.
KONTEKSTS:
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.
17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.
