Laikraksts "Dagens Nyheter" (DN) pirmdien vēstīja, ka reģistrā ir vairāk nekā 4000 čigānu, lai gan Zviedrijas policija noliedza tādas datubāzes izveidi. Tomēr vēlāk Zviedrijas dienvidu pilsētas Skones reģionālā policija apstiprināja tāda saraksta eksistenci, bet uzsvēra, ka tā izveide nav saskaņota ar policijas vadību.
Preses konferencē policija paziņoja, ka ir vērsušies policijā ar iesniegumu par reģistra izveidi.
"Kritika ir tik nopietna, ka mēs vēršamies policijā ar iesniegumu un sākam tiesisku notikušā izvērtējumu," žurnālistiem sacīja Skones policijas pārstāvis Klāss Johansons. Viņš atzina, ka mazus bērnus sarakstā policijai iekļaut nevajadzēja.
Policijas priekšnieka vietniece Pētra Stenkula paskaidroja, ka saraksts ir izveidots par romu kopienas noziedzniekiem, bet policijas darbinieki pievienoja personīgu informāciju par cilvēkiem, kas netiek turēti aizdomās par jebkāda likumpārkāpuma izdarīšanu.
Viņa piebilda, ka materiāls ir jāiznīcina.
Zviedrijas valsts policijas komisārs Bengts Svensons deva rīkojumu viesu vietējo policiju priekšniekiem pārbaudīt to paspārnē izveidoto datubāžu saturu. "Es ceru un lūdzu Dievu, kas tas ir vienīgais tāda veida reģistrs," viņš atzina, piebilstot, ka tāda policijas rīcība nav pieņemama un nav saprotami tās iemesli.
Nepatīkamu pārsteigumu par tāda reģistra izveidi pauda arī vairāki Zviedrijas valdības ministri, kas pieprasīja izmeklēt notikušo, jo ir nelikumīgi apkopota cilvēku personīga informācija, turklāt tas darīts, balstoties uz etniskām pazīmēm.
DN norādīja, ka datubāzē ir pieejams romu tautības pārstāvju dzimtas koks ar personas identitātes numuriem un adresēm, kā arī ir norādītas reģistrā iekļauto personu radnieciskās saites.
Tika vēstīts, ka tāds sarasts ir atrodams Zviedrijas dienvidu pilsētas Skones policijas datorsistēmā ar nosaukumu "ceļojošie". DN rīcībā nonākusī datubāze ir izveidota 2012.gada 29.maijā, bet uzskatāms, ka tajā iekļautā informācija ir senāka. Laikraksts uzsvēra, ka Zviedrijas policija šo datubāzi aktīvi izmanto savā darbā.
DN vēstīja, ka čigānu reģistru izveidoja Lundas pilsētas Zviedrijas dienvidos policija, bet piekļuve tam ir Skones reģionālajai policijai, Nacionālajam izmeklēšanas birojam un izlūkošanas dienestiem vairākās pilsētās visā valstī.
Laikraksta aptaujātie juristi gan norādīja, ka tādas datubāzes izveide pārkāpj vairākas tiesību normas, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, policijas datu likumus, kā arī likumu, kas liedz vispārējus policijas uzraudzības reģistrus.
