Kā jau tika prognozēts priekšvēlēšanu laikā, nevienai no politiskajām partijām nav izdevies iegūt vairākumu Zviedrijas parlamentā – ne valdošajam kreisi centriskajam, ne labēji centriskajam blokam. Turklāt situāciju vēl vairāk sarežģījuši “Zviedrijas demokrāti”, kuri nostiprinājušies kā trešā lielākā partija valstī.
Premjerministra Stefana Levēna sociāldemokrāti joprojām saglabājuši lielākās partijas statusu, iegūstot 28,4% balsu. Kopīgi ar koalīcijas partneriem – Zaļo partiju un formālajiem atbalstītājiem kreisajiem – ir nodrošinātas 144 vietas parlamentā, kas gan ir visai tālu no vairākumam nepieciešamajām 175 vietām.
Tūlīt pēc nobalsošanas Levēns žurnālistiem pauda pārliecību, ka viņa valdībai būtu jāturpina darbs: “Šīs vēlēšanas ir referendums par mūsu labklājību. Un mēs vēlamies turpināt investēt mūsu labklājībā. Šīs vēlēšanas ir arī par pieklājību un pieklājīgu demokrātiju. Sociāldemokrāti un viņu vadītā valdība ir garantija tam, lai ekstrēmistu un rasistu Zviedrijas demokrātu partija neiegūtu ietekmi valdībā."
Tradicionāli visvairāk balsu ieguvušās partijas līderis kļūst par nākamo premjerministru, taču pēc nu sadrumstalotajiem rezultātiem šis jautājums nebūt nav izlemts.
Tas tāpēc, ka opozīcijā esošā četru partiju alianse, kurā pārstāvēti moderāti, kristīgie demokrāti, liberāļi un centristi, ir ieguvuši tikai par 0,3 procentpunktiem mazāk balsu, nekā valdošās koalīcijas bloks. Šis skaitlis vēl var atšķirties, jo trešdien tiks saskaitīti arī aptuveni 200 tūkstoši ārzemēs dzīvojošo un balsojušo zviedru balsu.
Stefans Levēns jau aicinājis labēji centrisko opozīciju sadarboties un izbeigt līdzšinējo bloku sacensību. Taču četru partiju alianse šo piedāvājumu ir noraidījusi, un moderātu premjera amata kandidāts Ulfs Kristerssons ir aicinājis premjeru demisionēt, piedāvājot veidot savu valdību.
Par lielākajiem šo vēlēšanu uzvarētāju var uzskatīt galēji labējos „Zviedrijas demokrātus”,
kuri kopš iepriekšējām vēlēšanām savu balsu skaiti vēlēšanās palielinājuši no nepilniem 13% līdz 17,6%. Šis rādītājs gan ir zemāks, nekā partijas līdera Džimija Okesona prognozētie 20% līdz 30%. Taču tas jebkurā gadījumā atspoguļo lielas daļas sabiedrības neapmierinātību ar valstī īstenoto imigrācijas politiku, kopš 2012.gada uzņemot vairāk nekā 400 tūkstošus patvēruma meklētāju.
Atšķirībā no premjera, kurš vēlēšanas uzskata par pārbaudījumu labklājība sistēmai, zviedru demokrāti vēlēšanas sauca par balsojumu par imigrantiem un viņu integrāciju. Partija, kuras biedri cēlušies arī no neonacistu kustības, uzskata, ka liels skaits imigrantu rada draudus zviedru kultūrai, kā arī palielina slogu jau minētajai labklājības sistēmai.
Kā prognozē politikas vērotāji, Zviedrijai priekšā stāv vairāku nedēļu vai pat mēnešu ilgs un sarežģīts valdības veidošanas process. Visas vadošās politiskās partijas ir atteikušās iesaistīties valdības veidošanas ar “Zviedrijas demokrātiem”, kuri cita starpā ir aicinājuši sarīkot referendumu arī par Zviedrijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Ja premjerministrs Levēns izvēlētos mēģināt izveidot tādu pašu mazākuma valdību kā līdz šim, tiek prognozēts, ka jau šoruden, balsojot par nākamā gada budžetu, šī valdība varētu saskarties ar nopietnām problēmām, tostarp pretestību no “Zviedrijas demokrātiem”.
Arī iespējamai četru partiju alianses valdībai vairākuma nodrošināšanai parlamentā būtu jāmeklē “Zviedrijas demokrātu” atbalsts,
kas varētu nozīmēt arī piekāpšanos atsevišķos politikas jautājumos, īpaši jau imigrācijas jautājumos.
"Mēs neatbalstīsim valdību, kurā mums netiks dota zināma ietekme. Veidojot valdību, jārēķinās arī ar mūsu viedokli, jācenšas panākt vienošanos dažādos svarīgos jautājumos. “Zviedrijas demokrāti” vēlas par to runāt, un mēs arī esam gatavi uzņemties atbildību, ņemot vērā vēlētāju atbalstu. Es nevaru kontrolēt, ko citi darīs, tādēļ daudz kas būs atkarīgs no pārējiem," izteicies Okesons.
Netiek gan izslēgta iespēja, ka moderāti tomēr varētu izskatīt iespēju atsevišķās sfērās sadarboties arī ar pašlaik valdošajiem sociāldemokrātiem.
