Zvanu skaņās ar Parīzes Dievmātes katedrāli solidarizējas Eiropas dievnami, arī Rīgas Doms

Otrdien, 16. aprīlī, plkst.12 Rīgas Doms kopā ar citām Eiropas katedrālēm zvanu skaņās solidarizējas ar Parīzes Dievmātes katedrāli, kas cieta plašā ugunsgrēkā pagājušajā naktī. Bet Parīzē pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē sēro un vienlaikus cer uz tās atjaunošanu.

Paziņojumā Rīgas Doma pārvalde norāda, ka ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē nozīmē vairāku paaudžu darbu iznīcināšanu un milzīgus zaudējumus visai Eiropai un “uguns skar arī mūsu sirdis”. Rīgas Domā izsaka līdzjūtību un solidarizēšanos.

Uz šādu kopīgu atbalsta akciju - dievnamu zvanu zvanīšanu - aicināja Eiropas Katedrāļu būvmeistaru savienība. Rīgas Doms ir tās biedrs. Rīgas Doma pārvalde izteikusi līdzjūtību un solidaritāti franču kolēģiem.

"Tas trauslums. Tās lietas, pie kā mēs esam tik ļoti pieraduši, paaudžu paaudzes, viņas ir tik trauslas, un ir jāsargā," uzsver Rīgas Doma draudzes mācītājs Elijs Godiņš.

Tieši Parīzes Dievmātes katedrālē risinājās viens no skaistākajiem mīlas stāstiem, kurā skaistā Esmeralda iemīlas katedrāles zvaniķī. Komponists Zigmars Liepiņš, kurš radījis operu par šo stāstu atzīst, ka jūtas tā, ka kaut kas ļoti personisks iet bojā. Liepiņš izložņājis katru katedrāles kaktu un izpētījis tās vēsturi. "Maģiska vieta... Ne jau velti cilvēki tur gāja. Un ne jau velti tā bija visas Parīzes un Francijas simbols," uzsverLiepiņš. 

Mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis papildina, ka katedrāle ir visas Rietumeiropas simbols: "Franču augstās gotikas izcils piemineklis. Jebkurā tās detaļā - vai tie ir rozetlogi, vai smailloku logi. 13., 14., vai 15. gadsimts. Katra loga dāvinātājs ir bīskaps vai karalis. Ja kāda ir gājusi bojā, tā ir milzu zaudējums."

Cilvēki baznīcas ceļ un viņi tās arī atjauno - Spārītis uzver, ka uguns nav paņēmusi visu.  

"Jā, ir izdegusi lielākā daļa katedrāles jumta. Jumts - tā nav pati katedrāle. Relikvijas ir izglābtas. Altāri ir savā  vietā. (..) Viņa iemieso visas cilvēces vēsturi. Gan ar materiālo, gan ideju attīstību. Ikviens ir sajutis to kontemplatīvo spēku, to sazobi ar augstāko spēku," stāsta Spārītis.

Tikmēr Parīzē pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē rīts ir iesācies klusāk nekā citās dienās, stāsta Francijas galvaspilsētā dzīvojošie latvieši.

Parīzē pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē sēro un vienlaikus cer uz tās atjaunošanuRūdolfs Krieviņš

    Bijusī aktrise, tagad pasniedzēja Lelde Vikmane jau vairākus gadus dzīvo Parīzē. Kad ugunsgrēks sākās, viņa pasniedza lekcijas. Bet otrdien Parīzē rīts esot iesācies citādāk. Vikmane stāsta, ka parīziešiem ir nesaprašana, kā postošais ugunsgrēks varējis notikt: „Sajūta, ka cilvēki apkārt, viena daļa ir ļoti traumēti. Ir tiešām sajūta, ka kaut kas noticis nebijis. Tā [katedrāle] ir pārcietusi revolūciju, pārcietusi karus un tagad kaut kādā 21. gadsimta 2019. gadā tā pēkšņi nodeg. Milzīga trieciena sajūta un arī sēras daudziem cilvēkiem ir.”

    Bet rakstniece Biruta Zujāne jau 17 gadus sauc Parīzi par savām mājām. Bieži apmeklējusi arī Dievmātes katedrāli pati. Viņa saka, ka šis rīts Parīzē iesācies daudz klusāk nekā citā dienās. Arī, zvanot draugiem, noskaņa esot tāda pati.

    „Godīgi sakot, neviens negrib par to runāt. Te ir tāds klusums. Tas nav klusums kā dabas klusums, bet klusums par kaut kādu izdzīvotu sāpi. Tur nav tie emocionālie vārdi – šausmīgi, traģiski, tas ir kaut kas dziļāk, daudz sāpīgāk. Jo izrādās, ka neviens no nekā nav pasargāts. Un tas ir sen zināms, bet mēs to aizmirstam. Un ļoti daudzi cilvēki rakstīja īsziņās, ka es nevaru parunāt, es raudu,” stāsta Zujāne.

    Evita Knospiņa, kura Parīzē strādā par programmētāju, jau kopš agra rīta seko līdz tam, ko stāsta franču mediji. Ir televīzijas kanāli, kas ziņo tikai par ugunsgrēku.

    „Ziņās cilvēkus arī intervē, un visi ir nopietni, skumji un šokā būtībā, kā tas varēja notikt. Pat diena šodien ir apmākusies, tā kā viss kopā ir tāda sirreāla sajūta. Daudzi nesaprot, kā tas varēja notikt, ka tik pēkšņi... Un notika remontdarbi, un rāda te iepriekšējos kadrus ar remontdarbu veicējiem, ka tagad viss būs skaisti un atjaunots, bet tagad, kad visam būtu jābūt tik labi, notiek kaut kas tāds,” stāsta Knospiņa.

    Taču visi uzrunātie norāda, ka pozitīvi ir tas, ka jau otrdien Parīzē runā arī par katedrāles atjaunošanu. „Baznīca tiks atjaunota – tas ir tas, ka netiek dzīvots traģēdijā, bet mēs jau esam skatījušies uz nākotni, ka tā baznīca atkal būs,” stāsta Zujāne.

    Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") piedāvāja Latvijas palīdzību un atbalstu katedrāles atjaunošanā.

    KONTEKSTS:

    Pirmdiena, 15.aprīlī, līdz pat vēlai naktij Parīzes ugunsdzēsēji turpināja cīnīties ar apjomīgām liesmām, kas pārņēma Parīzes Dievmātes katedrāli. Vienu brīdi šķita, ka 12. gadsimtā celto baznīcu neizdosies glābt. Tomēr pēc deviņu stundu dzēšanas ugunsdzēsējiem ir izdevies ierobežot liesmas un saglābt lielāko baznīcas daļu.

    Ugunsgrēks nopostījis daļu Parīzes Dievmātes katedrālesArtrjoms Konohovs

      Ugunsgrēka dēļ Francijas prezidents Emanuels Makrons ir atcēlis pirmdienas vakarā plānoto televīzijas uzrunu par situāciju valstī un devās apmeklēt katedrāli. Kad liesmas tika ierobežotas, Makrons solīja darīt visu, lai atjaunotu šo Parīzes un visas Francijas simbolu.

      Pie baznīcas pulcējās arī daudz Parīzes iedzīvotāju, kuri ar šausmām vēroja, kā deg viena no pazīstamākajām Francijas ēkām, kas gandrīz neskarta izturēja gan Pirmo, gan Otro pasaules karu. Daudzi raudāja un dziedāja katoļu baznīcas dziesmas.

      Ugunsgrēka iemesli pagaidām nav zināmi. Tomēr amatpersonas par vienu no iespējamajiem cēloņiem uzskata remontdarbus, kas tobrīd notika baznīcā. Francijas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par netīšu ugunsgrēka izraisīšanu.

      Kamēr ugunsdzēsēji cīnījās ar liesmām uz senajām koka jumta konstrukcijām, citi evakuēja no baznīcas vērtīgos mākslas darbus. Parīzes domes priekšsēdētāja Anna Idalgo ir paziņojusi, ka lielāko daļu mākslas darbu ir izdevies laikus izvest no ēkas. Arī skulptūras, kas atradās ap mazo sabrukušo baznīcas torni, jau iepriekš tika nodotas restaurācijai.

      Sagaidāms, ka paies vēl vairākas dienas, pirms ugunsdzēsēji būs pilnībā pārliecināti par to, ka liesmas ir pilnībā nodzēstas. Tāpat tiek ziņots, ka ēka joprojām ir nestabila.  Daudzi cilvēki jau ir paziņojuši par gatavību ziedot katedrāles atjaunošanai, solot piešķirt tam kopsummā vairākus simtus miljonus eiro.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Pasaulē
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti