Ugunsgrēks nopostījis daļu Parīzes Dievmātes katedrāles

Daļu izdevies saglābt

Ugunsgrēks katedrālē sākās apmēram plkst.18.30 pēc vietējā laika, un drīz dzēšanas darbos iesaistījās apmēram 500 glābēju. Glābšanas darbu laikā ievainots viens glābējs. Ugunsgrēks tiek pilnīgi kontrolēts un vēl jānodzēš izkliedēti uguns perēkļi.

Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt dievnama galveno celtni, pasargāt no aizdegšanās abus galvenos katedrāles torņus, kā arī zvanu torni. Savukārt citiem speciālistiem izdevās izglābt ēkā izvietoto mākslas darbu un svētlietu kolekciju.

Tomēr uguns  pilnībā iznīcināja  katedrāles torņa 93 metrus augsto smaili, divas trešdaļas jumta seguma, kā arī daļu apmēram 800 gadus veco koka konstrukciju.

Aculiecinieki ar asarām acīs

Simtiem cilvēku pirmdienas vakarā pulcējās ielās ap katedrāli, klusi vērojot notiekošo, vēsta AFP. Vairāki cilvēki notiekošo skatījās ar asarām acīs, citi piedāvāja nodoties lūgšanām par baznīcas glābšanu. Sabrūkot katedrāles smailei, cilvēki noelsās, izsaucoties: "Ak, Dievs!" 

Pirmos dūmus aculiecinieki esot novērojuši pirms pulksten septiņiem vakarā pēc vietējā laika. Sākotnēji neesot bijis skaidrs, kas notiek. Vēlāk jau parādījušās arī liesmas.

"Nonācām uz tilta netālu no katedrāles un skatījāmies, ka tur ir dūmi. Tajā brīdī neviens īsti nesaprata, kas notiek. Padomājām, ka tas nav nekas traks.

Redzējām apkārt, ka cilvēki sāk filmēt. Skatījāmies vietējos medijos, tad neko neredzējām. Tikai pēc 20 minūtēm ieraudzījām medijos, ka notiek liels ugunsgrēks. Bija ļoti daudz dūmu un ne pārāk jauka sajūta, visur apkārt policijas mašīnas. Mums pašām ir ļoti ļoti žēl, ka tā ir noticis, jo tā ir viena no Parīzes ievērojamākajām un skaistākajām vietām," Latvijas Televīzija pastāstīja aculieciniece, studente Elza.

"Parīze ir sakropļota. Šī pilsēta vairs nekad nebūs tāda kā agrāk," aģentūrai AFP sacīja Filipe, kurš notikuma vietā bija ieradies uz velosipēda.

"Es esmu parīzietis, mans tēvs bija parīzietis, mans vectēvs arī. Šī bija vieta, kuru mēs vedām rādīt saviem dēliem. Es to nevarēšu parādīt savam dēlam.

Tā ir traģēdija. Ja tu lūdzies, tad šis ir brīdis lūgties," uzsvēra vīrietis.

Parīzē neilgi pirms ugunsgrēka bija ieradies arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš LTV stāstīja, ka vietējie iedzīvotāji reizē ir bēdīgi un dusmīgi, jo Parīzes Dievmātes katedrāle ir ne tikai Parīzes, bet arī visas Francijas un Rietumu pasaules simbols.

Cilvēki neizprot to, kā ēka, kura izturējusi tik daudz gadsimtus, var nodegt 21.gadsimtā.

Sārts teica, ka viņam katedrāles degšana raisa asociācijas ar Rīgas pils aizdegšanos, norādot, ka vēsturiskas ēkas remonta laikā ir ļoti ievainojamas. Sārts izteica cerību, ka šī nelaime vienos Franciju un uz tās fona radīsies labas lietas.

Vāks naudu atjaunošanai

Francijas prezidents Emanuels Makrons ugunsgrēka dēļ atcēlis plānoto uzrunu tautai un devies uz notikuma vietu. "Kā visi mani tautieši, esmu bēdīgs redzēt daļu no mums degot šovakar," teica Makrons. Viņš uzsvēra, ka ir kopā ar visiem katoļiem un Francijas iedzīvotājiem.

Makrons arī apsolījis jau tuvākajā laikā sākt starptautisku līdzekļu vākšanas kampaņu ugunsgrēka izpostītās katedrāles atjaunošanai. Šim aicinājumam jau atsaucies ietekmīgais vietējais uzņēmējs Fransuā Pino, solot ziedot 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. Palīdzību katedrāles atjaunošanā apsolījis arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess.

Parīzes mēre Anne Hidalgo, kura arī atrodas pie katedrāles, ugunsgrēku raksturojusi kā briesmīgu. Viņa aicina cilvēkus respektēt norobežojumus un netuvoties degošajai katedrālei.

Valsts prokuratūra sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas atbildīgs par postošās ugunsnelaimes izcelšanos.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") izteicis līdzjūtību Francijas iedzīvotājiem. Vienlaikus viņš tviterī rakstījis, ka sajūtas ir līdzīgas tām, kad pirms sešiem gadiem aizdegās Rīgas pils.

Pērn Francijas katoļu baznīca sāka līdzekļu vākšanu katedrāles atjaunošanai, jo tās sienas bija sākušas sprēgāt, radot aizdomas, ka ēka varētu kļūt nestabila. Pagājušajā nedēļā no smailes tika noņemtas 16 bronzas statujas. Tā bija daļa no plāna atjaunot katedrāli un tās smaili.

Rietumeiropas kultūras simbols

Parīzes Dievmātes katedrāle ir pilsētas lielākais dievnams, tā ir arī Romas katoļu baznīcas Parīzes arhibīskapijas galvenā baznīca un Parīzes arhibīskapa sēdeklis. Katedrāli sāka celt 12. gadsimtā un pabeidza tikai pēc diviem gadsimtiem.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja, ka Parīzes Dievmātes katedrāle ir viens no Rietumeiropas kultūras simboliem. Ugunsgrēks esot zīmīgs ar to, ka pieredzam Rietumeiropas vērtību zaudēšanu.

Vienlaikus viņa pauda prieku, ka izdevies saglābt divus galvenos torņus. Būtiski arī tas, ka uzņēmēji atsaucas naudas vākšanas kampaņai dievnama atjaunošanai, sacīja Lāce.

Muzeja direktore atminējās arī ugunsgrēku Rīgas pilī un norādīja, ka tas pierāda, ka cik liela nozīmē ir sīkumiem, kas saistīti ar nolaidību un paviršību.