Dienvidkorejiešu izcelsmes Kanādas pilsoņa Hjona Su Lima notiesāšana ir pēdējais no gadījumiem, kad komunistiskā Ziemeļkoreja arestē, deportē vai iesloga ārvalstu misionārus, viņus apsūdzot par pretvalstisku darbību un liekot viņiem publiski atzīties.
Misionāra notiesāšana uz mūžu darba nometnē notiek nedēļu pēc tam, kad Ziemeļkoreja izpelnījās asu kritiku ANO Drošības padomē par cilvēktiesību situāciju.
60 gadus veco Hjonu Su Limu arestēja Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā pēc tam, kad viņš caur Ķīnu tur ieradās janvārī humānās misijas ietvaros. Toronto korejiešu prezbiteriešu baznīca, kuras biedrs viņš ir, norāda, ka Lims iepriekš apmeklējis Ziemeļkoreju daudz reižu, lai atbalstītu bāreņu namus un pansionātus.
Vasarā komunistiskās valsts oficiālā ziņu aģentūra KCNA izplatīja video, kurā arestētais Lims publiski atzina vainu vairākās apsūdzībās, tostarp, ka izmantojis humāno misiju kā aizsegu, lai īstenotu sazvērestību gāzt Ziemeļkorejas valdību un radīt „reliģisku valsti”.
Tagad 60 gadus vecajam Limam pēc īstas tiesas prāvas Ziemeļkorejas Augstākā tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu darba nometnē par pretvalstisku darbību, tostarp par pievienošanos ASV un Dienvidkorejai to centienos kritizēt cilvēktiesību situāciju Ziemeķorejā, par nepatiesu propagandas materiālu izplatīšanu, kas grauj valsts tēlu. Tāpat saskaņā ar apsūdzību viņš centies gāzt Ziemeļkorejas valdību un graut valsts sociālo sistēmu ar „reliģiskām aktivitātēm” pēdējos 18 gadus, vēstīja ziņu aģentūra „Xinhua.”
Tiesa Limu arī apsūdzēja par finansiālu atbalstu un palīdzēšanu pārbēdzējiem no Ziemeļkorejas. Valsts oficiālā ziņu aģentūra KCNA paziņoja, ka Lims atzinies visās apsūdzībās.
Ir ierasts, ka Ziemeļkorejas varasiestādes aizturētiem ārzemniekiem liek publiski atzīt savu vainu saskaņā ar iepriekš sagatavotiem paziņojumiem, lai panāktu iespējamu atbrīvošanu.
Phenjana ar dziļām aizdomām izturas pret ārvalstu misionāriem, kaut daļai atļauj īstenot humānās misijas. Iepriekš jau bijuši arestēti vairāki kristiešu misionāri, kas pārsvarā pēc etniskās izcelsmes ir korejieši, kuriem ir ASV pilsonība.
Hjons Su Lims ir dzimis Dienvidkorejā, bet kopš 1986.gada dzīvojis Kanādā un ir Kanādas pilsonis. Toronto korejiešu prezbiteriešu baznīcas, kuras loceklis viņš ir, paziņoja, ka Lims pēdējos pārdesmit gados Ziemeļkorejā viesojies vairāk nekā 100 reizes, lai tur palīdzētu izveidot bāreņu namu un pansionātu.
Kaut Ziemeļkorejas konstitūcijā ir atzīta reliģiskā brīvība, praksē reliģiskās aktivitātes ir atļautas tikai oficiāli atzītās ar valdību saistītās organizācijās.
Dažus no agrāk arestētiem kristiešu misionāriem izdevies atbrīvot un ļaut atgriezties mājās tikai pēc augsta ranga ASV politiķu iejaukšanās.
Piemēram, pērn novembrī izdevās atbrīvot Dienvidkorejā dzimušo ASV pilsoni Kenetu Bae - divus gadus pēc tam, kad viņš bija notiesās uz 15 gadiem darba nometnē. Viņš bija apsūdzēts par sazvērestību gāzt valdību. Pērn martā arī atbrīvoja un deportēja vairāk nekā 70 gadus veco austrāliešu misionāru Džonu Šortu. Pēc 13 ieslodzījumā pavadītām dienām viņš parakstīja „atzīšanos” un atvainošanos par reliģisku materiālu izplatīšanu Ziemeļkorejas galvaspilsētā.
