Kā preses konferencē Seulā izteicās Sins, Dienvidkorejas armija uzskata, ka Ziemeļkoreja, kas sākotnēji paļāvās uz kuģiem, arvien vairāk izmanto dzelzceļa tīklus, lai sūtītu ieroču piegādes uz Krieviju caur sauszemes robežu.

Apmaiņā pret vairāku miljonu artilērijas lādiņu un citu kara materiālu nosūtīšanu Ziemeļkoreja, iespējams, saņēmusi vairāk nekā 9000 Krievijas konteineru, kas, visticamāk, ir piepildīti ar palīdzības kravām, sacīja Dienvidkorejas aizsardzības ministrs.

Viņš pauda aizdomas, ka Krievija varētu piegādāt Ziemeļkorejai degvielu, iespējams, neievērojot ANO Drošības padomes sankcijas, kas stingri ierobežo naftas un naftas produktu importu uz šo valsti.

Degvielas trūkuma dēļ Ziemeļkoreja pēdējos gados, visticamāk, bija spiesta ierobežot armijas ziemas mācības, tomēr Dienvidkorejas armija uzskata, ka šogad janvārī un februārī Ziemeļkoreja ir paplašinājusi savus manevrus, teica Sins.

Sina preses konference notika dažas stundas pēc tam, kad Dienvidkorejas un Japānas armijas informēja, ka Ziemeļkoreja savā austrumu piekrastē izšāvusi tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes. Phenjana turpina demonstrēt savu bruņojumu, saasinot attiecības ar iespējamajiem pretiniekiem.

Ziemeļkorejas kārtējais raķešu izmēģinājums noticis dažas dienas pēc tam, kad beidzās Dienvidkorejas un ASV apvienotās militārās mācības, ko Phenjana uztver kā iebrukuma gatavošanu.

Sins izteicās, ka Ziemeļkoreja varētu palielināt izmēģinājumu aktivitāti pirms 10. aprīlī gaidāmajām Dienvidkorejas parlamenta vēlēšanām, kas tiek uzskatītas par uzticības balsojumu konservatīvajam prezidentam Junam Sukjolam, kurš attiecībās ar Phenjanu ieņēmis stingrāku nostāju nekā viņa liberālais priekšgājējs.

Lai gan lielākā daļa Ziemeļkorejas nesen veikto raķešu izmēģinājumu, šķiet, atbilst tās deklarētajiem mērķiem stiprināt savu armiju, Dienvidkorejas un ASV armijas izvērtē, vai dažu ziemeļkorejiešu izmēģinājumu mērķis nav pārbaudīt to ieroču darbību, kurus tā plāno nosūtīt Krievijai, atzina Sins.

Ziemeļkorejas valsts plašsaziņas līdzekļi pirmdien paziņoja, ka Kims apsveicis Putinu ar viņa uzvaru vēlēšanās, kuras Rietumu amatpersonas un mediji nodēvējuši par farsu.

Kopš 2022. gada sākuma Ziemeļkoreja ir izmantojusi Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, lai novērstu uzmanību no aktīvākas savu ieroču izmēģināšanas.

Phenjana arī veido ciešas saites ar Maskavu, līderim Kimam Čenunam cenšoties pārraut diplomātisko izolāciju un pievienoties aliansei pret ASV.

ASV un Dienvidkorejas amatpersonas ir apsūdzējušas Ziemeļkoreju, ka tā pēdējos mēnešos piegādā Krievijai artilērijas šāviņus, raķetes un citu aprīkojumu, norādot, ka ieroču piegādes pieaugušas pēc Kima un Krievijas diktatora Putina tikšanās septembrī.

ASV Baltais nams jau iepriekš ziņojis, ka tā rīcībā ir jauni pierādījumi tam, ka Krievija šī gada sākumā uzbrukusi Ukrainai ar ballistiskajām raķetēm, kas ir iegūtas no Ziemeļkorejas. Šīs raķetes pēdējo reizi ir izmantotas 6. janvārī, un viena no tām nokrita Harkivā.

Tāpat jau iepriekš ziņots, ka Krievija ļāvusi atbloķēt vairākus miljonus dolāru no iesaldētajiem Ziemeļkorejas aktīviem un, iespējams, palīdzējusi Phenjanai piekļūt starptautiskajiem banku tīkliem, kad Ziemeļkoreja bija nodevusi Maskavai ieročus karam pret Ukrainu, vēsta ASV laikraksts "New York Times", atsaucoties uz Savienoto Valstu sabiedroto izlūkdienestu līdzstrādniekiem.