Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kaujas raksturojis kā ļoti sīvas, un tās norisinās burtiski par katru pilsētas metru.
Krievijas artilērijai ir liels pārspēks
Tikmēr Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valerijs Zalužnijs izteicies, ka frontes kopgarums Ukrainā ir vairāk nekā 1000 kilometri. Viņš sacījis, ka Krievijas armija nesasniedz rezultātus Luhanskas apgabala virzienā, bet atsākusi apšaudīt Harkivas, Černihivas un Sumu apgabalus.
Severodoneckā joprojām norisinās smagas ielu kaujas un tiek sagaidīts, ka tuvāko pāris dienu laikā Krievija varētu vēl vairāk pastiprināt centienus un resursus pilsētas ieņemšanai. Krievija arī joprojām cenšas nogriezt visus iespējamos papildspēku ceļus vai civiliedzīvotāju evakuācijas ceļus no pilsētas. Aptuveni 500 cilvēki palikuši "Azot" ķīmiskajā rūpnīcā, ko Krievija sestdien apšaudījusi.
Uzbrukumi Severodoneckā un tās apkaimē notiek spēcīgas artilērijas apšaudes aizsegā, un šai artilērijai esot desmitkārtīgs pārspēks pār Ukrainas spēkiem.
Krievija savus karavīrus izmanto kā "lielgabalu gaļu"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievijas karaspēks iznīcinājis tiltu, kas ved uz tuvējo Lisičansku, apgrūtinot civiliedzīvotāju evakuāciju. Kaujas Severodoneckā viņš raksturoja kā ļoti sīvas, un tās norisinās burtiski par katru pilsētas metru.
"Iebrucēju galvenais taktiskais mērķis nav mainījies: viņi turpina uzbrukt Severodoneckā, kur notiek sīvas ielu kaujas burtiski par katru metru. Viņi spiežas arī Lisičanskas, Bahmutas, Slovjanskas virzienā. Krievijas armija cenšas izvietot rezerves spēkus Donbasā.
Bet kādas rezerves viņiem tagad var būt? Šķiet, ka viņi mēģinās mest kaujā vāji apmācītus iesaucamos un slēptās mobilizācijas savāktos," vēsta Zelenskis.
"Krievu ģenerāļi savus cilvēkus uzskata vienkārši par lielgabalu gaļu, kas tiem vajadzīga, lai iegūtu priekšrocības skaitliskā ziņā — cilvēkresursos un militārajā ekipējumā.
Un tas nozīmē tikai vienu: Krievija jau jūnijā var sasniegt 40 000 zaudēto karavīru robežu."
Krievijas atbalstīto separātistu vadība apgalvo, ka Severodonecka esot ielenkta un ukraiņu karavīriem esot tikai divas iespējas: padoties vai iet bojā.
Tikmēr blakus esošajā Lisičanskā izdevies identificēt aptuveni 50 nodevējus, kas Krievijas spēkiem snieguši informāciju.
Kasjanovs: Karš var ilgt līdz pat diviem gadiem
Krievijas opozīcijas politiķis, bijušais premjerministrs Mihails Kasjanovs paziņojis, ka, pēc viņa prognozēm, Krievijas karš pret Ukrainu varētu ilgt līdz diviem gadiem.
Kasjanovs, kurš kritizējis iebrukumu Ukrainā un uz laiku pametis Krieviju, intervijā aģentūrai AFP sacīja, ka viņš, tāpat kā daudzi citi krievi, nav ticējis, ka prezidents Vladimirs Putins izlems iebrukt Ukrainā.
"Kad es ieraudzīju Krievijas Drošības padomes sanāksmi, es sapratu, jā, būs karš. Es vienkārši zinu šos cilvēkus un, skatoties uz viņiem, es sapratu, ka Putins ir zaudējis saikni ar realitāti. Ne medicīniskā, bet politiskā izteiksmē."
Kasjanovs piebilda, ka kara iznākums arī noteiks Krievijas nākotni, bet viņš pauda pārliecību, ka Krievija var atgriezties uz demokrātijas ceļa.
Turcija cer uz jaunām sarunām
Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka plāno šonedēļ jaunas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu un Ukrainas prezidentu Zelenski. Tajās viņš iecerējis apspriest jautājumu par "graudu koridora" izveidi no Ukrainas.
Krievijas agresijas dēļ Ukrainas ostās ir nobloķēti vairāk nekā 20 miljoni tonnu labības, kas paredzēta eksportam.
Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Amnesty International" pirmdien apsūdzēja Krieviju kara noziegumos Ukrainā. Tā savā ziņojumā norādīja uz aizliegto kasešu bumbu un dažāda veida nevadāmu raķešu un artilērijas šāviņu izmantošanu uzbrukumos Harkivā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
