"Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija "Minska-1", "Minska-2", bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs," par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka Ukraina Minskas vienošanos nav pārkāpusi un nav izstājusies no sarunu procesa.

"Mēs līdz šim neesam izstājušies no Minskas procesa, no tā 24. februārī izstājās Krievijas līderis, pateica to publiski un sāka "militāro operāciju", lai gan mēs saprotam, ka tas ir karš, visaptverošs uzbrukums. Tādēļ viņi izstājās, un Ukraina vēlreiz tādā diplomātiskā purvā noteikti nenonāks," uzsvēra Ukrainas prezidents.

Zelenskis Krievijai ir izvirzījis divas prasības: atgriezties pie tādām robežām, kādas bija līdz 24. februārim, un atdot Ukrainai nelikumīgi atņemto Krimas pussalu.

Videouzrunā Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam publiski jāuzņemas uguns pārtraukšana, bet pagaidām neesot manāma Krievijas vēlme pārtraukt kaujas darbības.

Ukrainas prezidents stāstīja, ka jau vairākus gadus Ukrainas spēki pie kontaktlīnijas Donbasā ir pieredzējuši, ka Krievijas puse vienošanos par uguns pārtraukšanu pārkāpj, un arī tagad Mariupolē, lai gan ir vienošanās par pamieru, lai drošībā nogādātu civiliedzīvotājus, turpinās apšaudes un bombardēšana.

Zelenskis pauda pārliecību, ka pamiers iestāsies tikai tad, kad viņam būs iespēja tikties ar Krievijas prezidentu.

"Ja būs tikšanās ar prezidentu Putinu, tad uz to laiku būs uguns pārtraukšanas režīms. Jo pretējā gadījumā tikšanās nenotiks. Un tad, iespējams, mēs vienosimies personīgi. Viņam personīgi ir jāuzņemas atbildība par uguns pārtraukšanu. Un vēlams, lai tas notiktu publiski," klāstīja Ukrainas prezidents.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.