Jau vairāk nekā divus mēnešus Venecuēlā pret prezidentu Maduro gandrīz ik dienu notikušas demonstrācijas, kurās piedalījušies tūkstošiem cilvēku.
Opozīcija un protestētāji Maduro vaino ekonomiskajā krīzē, kas smagi skārusi valsti, atstājot cilvēkus bez pirmās nepieciešamības precēm, un pieprasa viņa atkāšanos.
Maduro apsūdzības noraida un atkāpties negrasās. Demonstrācijas nereti izvēršas sadursmēs ar drošībniekiem un vardarbībā.
Venecuēlā jau mēnešiem turpinās plaši iedzīvotāju protesti pret Maduro un viņa valdības politiku, kopš aprīļa sākuma protestos bojā gājuši jau vairāk nekā 70 cilvēki. Ārvalstis aicina atrisināt krīzi reģionālās sarunās, brīdinot, ka nemieri var novest pie „asinspirts”.
Jau ziņots, ka Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņojis par plāniem mainīt valsts konstitūciju. Opozīcija uzskata, ka šādā veidā kreisi noskaņotais līderis mēģina mazināt prezidenta oponentu kontrolētā parlamenta lomu. Maduro gan paziņoja, ka jaunās konstitūcijas mērķis ir bloķēt fašistu apvērsumu. Dokumentu izstrādās pilsoņu institūcija - konstitucionālā sapulce - kurā nebūs pārstāvētas politiskās partijas.
Opozīcijas partiju pārstāvji norāda, ka prezidents vēlas sagrābt varu un mazināt iedzīvotāju iespējas ietekmēt politiskos procesus valstī.
Maduro, kuru atbalsta armija, atkāpties atsakās un apsūdz centriski labējo pozīciju par centieniem sarīkot valsts apvērsumu ar ASV atbalstu.
