Prezidents Vladimirs Putins apliecinājis, ka dati ir patiesi un ka Krievijā situācija ir daudz labāka nekā citās valstīs. Tomēr virkne ekspertu izteikuši bažas par datu slēpšanu. Inficēto realitātē varētu būt tūkstošiem. Tā domā arī izmeklējošā medija "Bellingcat" redaktore Natālija Antonova.
“Zinot, cik Krievijas veselības aprūpes sistēma ir birokrātiska un neefektīva, kā arī zinot, ka veselības aprūpes darbinieki varētu vēlēties slēpt statistikas datus, kas viņiem neliek izskatīties labi, pieņemu, ka patiesie inficēšanās gadījumi nav līdz galam zināmi,” sprieda Antonova.
Anotonova uzskata, ka drošības dienestu interesēs ir nodrošināt, ka sabiedrībā nav panikas. Tomēr, viņasprāt, vīrusa uzliesmojums Krievijā ir neizbēgams.
Kā uzskata veselības eksperti, Krievija, iespējams, izmanto testus, kuri nav tik jūtīgi kā, piemēram, ASV.
Tiek lēsts, ka testi ir pat 10 līdz 16 reižu mazāk jūtīgi nekā citviet, un līdz ar to var neuzrādīt saslimšanu.
Kā otrs skaidrojums tiek minēts, ka ārsti Covid-19 gadījumus noraksta kā pneimoniju.
Krievijas valsts statistikas dienests “Rosstat” parāda, ka janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Krievijā pneimonijas gadījumu skaits pieaudzis par 37%.
Šādam apgalvojumam piekrīt arī politikas pētnieks Antons Barbašins, kurš "Pasaules panorāmai" atzina, ka ir pamats uztraukumam.
“Ir pamatotas aizdomas, ka daudzi, kuri slimo ar koronavīrusu, vienkārši nav testēti vai arī atrodas slimnīcā ar pavisam citu diagnozi. Daudzi šobrīd atrodas smagā stāvoklī ar pneimoniju, lai gan, visticamāk, tas ir tas pats koronavīruss,” sacīja "Riddle" galvenais redaktors Antons Barbašins.
Barbašins norāda, ka nepareizajai diagnozei ir divi iemesli. Viens, ka Krievijas veselības sistēma nav gatava jaunajam vīrusam. Otrs - ka Putins nav vēlējies karantīnas dēļ pārcelt balsošanu par Krievijas jauno konstitūciju. Tagad gan tā pārcelta no aprīļa beigām uz jūnija sākumu.
Arī vairāki ārsti sūdzējušies, ka slimnīcās ir ārkārtīgi daudz pneimonijas slimnieku un ir uztraukums par veselības aprūpes darbinieku drošību.
Tomēr drīz pēc panikas celšanas šādus video atspēkoja gan oficiālie mediji, gan ārsti, kuriem vajadzējis nodrošināt kārtību. Tagad ārpus Maskavas arī uzsākta speciālas slimnīcas celtniecība, kuru prezidents Putins šonedēļ apmeklēja.
Eiropas Politikas analīzes centra pētniece Marija Sņegovaja “Pasaules panorāmai” norādīja, ka Maskava dara visu, lai apšaubītu situācijas nopietnību.
“Krievijas valdība saprata, ka izklausās pārāk neticami, ka Krievijā nav neviena. Bet valsts televīzijas kanālos šo gadījumu skaidro ar to, ka mirusī sieviete bija veca un ka viņai jau bija vairākas veselības problēmas. Valsts žurnālisti jautāja – vai tiešām varam vainot koronavīrusu šajā gadījumā?” stāstīja Marija Sņegovaja.
Sņegovaja uzskata, ka tādiem autoritārajiem režīmiem, kāds ir Krievijā, raksturīga īstermiņa domāšana. Ņemot vērā, ka šobrīd Putins nebauda lielu sabiedrības atbalstu, prezidentam ir svarīgi nodrošināt, ka sabiedrībā nav panikas. Maskava arī cenšas parādīt savu spēku, piegādājot palīdzību citām valstīm, piemēram, Itālijai, lai gan, ņemot vērā trauslo veselības aprūpes sistēmu, pašai Krievijai vīrusa uzliesmojums, visticamāk, būs milzīgs izaicinājums.
