Vācija 2011. gadā atcēla obligāto militāro dienestu, un pēdējos gados bruņotajiem spēkiem bijušas problēmas ar karavīru un personāla trūkumu. Vācijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Ēberhards Corns teica, ka situāciju varētu risināt ar militāro speciālistu rekrutēšanu no citām ES valstīm. Intervijā mediju grupai „Funke” viņš uzsvēra, ka tas ir tikai viens no „variantiem”, un runa būtu tikai tādiem personāla posteņiem kā militārie ārsti un IT speciālisti, bet norādīja, ka Vācijai ir „jālūkojas visos virzienos laikā, kad trūkst kvalificēta personāla”.
Šī ideja izskanējusi jau iepriekš un ES tiek pretrunīgi vērtēta. Bloka austrumu valstis bažījas, ka Vācija aizvilinās militāros speciālistus, jo piedāvās augstākas algas. Tā tiek pretrunīgi vērtēta arī pašā Vācijā, kur kritiķi bažījas, ka radīsies tā dēvētā algotņu armija, nevis armija ar lojāliem pilsoņiem. Tāpēc viena no iespējām būtu noslēgt divpusējus līgumus ar valstīm, no kurām plāno nolīgt speciālistus.
Jaunā rekrutēšanas kampaņa, pēc vietējo mediju ziņām, varētu būt mērķēta uz pusmiljonu cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas dzīvo Vācijā, bet ir no citas ES valsts. Lai tiktu dienestā, viņiem būtu jāzina vācu valoda, jāiegūst policijas atļauja un jāsola uzticība Vācijas valstij. Vācijas bruņoto spēku komandieris atzina, ka Berlīnei jābūt uzmanīgai, lai sabiedrotie to neuztvertu kā konkurentu. Corns norādījis, ka viena iespēja varētu būt meklēt speciālistus tikai tajās ES valstīs, kas pašas lūkojas pēc rekrūšiem ārvalstīs, un tikai pamatojoties uz divpusējiem līgumiem.
Diskusijas par šo jautājumu, kā arī obligātā militārā dienesta atjaunošanu Vācijā, uzplaiksnīja jau aizvadītajos mēnešos komplektā ar jautājumu par bruņoto spēku jeb Bundesvēra modernizāciju. Kā iepriekš Latvijas Radio teica drošības eksperte, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Nora Vanaga, Vācijas armija ir „kritiskā stāvoklī”.
„Bundestāga parlamentārā izmeklēšanas komisija šī gada janvārī secināja, ka principā visos punktos - gan ar bruņojumu, gan finansēm, gan personālu - ir kritiska situācija. Par piemēru var tikai minēt, ka neviena no sešām Vācijas zemūdenēm nav operacionālā kārtībā, darbojas tikai 95 no 244 ''leoparda'' tankiem. Tāpat arī gaisa spēkiem, arī iznīcinātājiem ir tikai 30% gatavība. Galvenie iemesli ir tas, ka nav personāla, nav, kas veic apkopi, nav aprīkojuma - novecojis un tā tālāk. Līdz ar to zināmā mērā spiediens NATO ietvaros, ka jāpalielina finansējums, ir devis tādu pozitīvu grūdienu. Tagad arī strādā ar tiem jautājumiem,” pauda Vanaga.
Vācija apņēmusies aizsardzības budžetu paaugstināt no 1,2 līdz pusotram procentam no iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam, kas gan joprojām ir zem NATO ieteiktā divu procentu līmeņa. Aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena ceturtdien teica, ka patlaban armijā dien 182 tūkstoši karavīru, bet septiņu gadu laikā mērķis ir to skaitu palielināt līdz vairāk nekā 200 tūkstošiem. Bez karavīriem Vācijas bruņotajos spēkos strādā arī vairāk nekā 60 tūkstoši civilo darbinieku.
