Pusdiena

VBTAI efektivitāti apšauba; jauno vadītāju varētu meklēt starp ierēdņiem

Pusdiena

Pusdiena 09.09.2017

Vācijā izskan aicinājums pārvietot savus karavīrus no NATO bāzes Turcijā

Vācijā izskan aicinājums pārvietot savus karavīrus no NATO bāzes Turcijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vairāki Vācijas Bundestāga deputāti piektdien, 8. septembrī, apmeklēs NATO bāzi Turcijas dienvidaustrumos, kur joprojām atrodas ap 30 vācu karavīri, kurus, līdzīgi kā Indžirlikas NATO bāzē, varētu pārvietot.

Atļauju apmeklēt Konjas bāzi izdevās izcīnīt tikai ar NATO iejaukšanos.

Pasliktinoties abu valstu attiecībām, Vācija ir arī mudinājusi apturēt vai pilnībā izbeigt Turcijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā, kas uzsāktas 2005.gadā. Ankara ir asi kritizējusi šos vadošo vācu politiķu izteikumus.

Vērā jāņem, ka Turcija pirms kāda laika bija arestējusi divus Vācijas pilsoņus, kuriem bija izvirzītas politiski motivētas apsūdzības.

Vācijas kreisā spārna politiķis Aleksandrs Noijs, kurš piektdien dosies uz Konjas NATO bāzi, ar grūtībām pieņem Turcijas izvirzītos noteikumus bāzes apskatei, kas ir tikai trīs stundas, kā arī ar šaubām raugās uz iespējamajiem iemesliem, kāpēc līdz šim vācu politiķiem tika liegts apmeklējums. Par iemeslu tika norādīta it kā viņu saistība vai atbalsts Turcijā aizliegtai partijai „Kurdistānas Strādnieku partija”. Vairāk par situāciju Turcijā viņš informēja Otro Bavārijas radiostacijas kanālu.

„Arī šeit var redzēt, ka gan NATO, gan federālā valdība, gan Bundestāga pieņem no vienas puses Turcijas puses nosacījumus. Man nākas sevi ļoti piespiest, lai to pieņemtu,” sacīja Noijs.

Noijs ir arī viens no politiķiem, kurš aicina Konjas NATO bāzē izvietotos vācu karavīrus pārvietot citur, piemēram, uz Grieķiju.

Vēl nesen 250 vācu karavīru atradās Turcijas NATO bāzē Indžirlikā, bet pēc tam, kad Vācijas politiķiem tika liegts apmeklēt šo bāzi, gan karavīri, gan lidmašīnas, kas tika izmantotas cīņai pret teroristisko grupējumu „Daīš”, tika pārvietotas uz Jordāniju.

Tomēr arī Jordānijā Vācija ir saskārusies ar problēmām, jo nevar vienoties par karavīru tiesisko stāvokli un to, kāda aizsardzība viņiem pienāksies, kā arī  - kur viņi tiks izvietoti.

Turcijas un Vācijas attiecības saasina arī pirmsvēlēšanu kampaņas Vācijā starp pašreizējo kancleri Angelu Merkeli un sociāldemokrātu līderi Martinu Šulcu. TV debatēs Merkele paziņojusi, ka vajadzētu apturēt vai pilnībā pārtraukt Turcijas uzņemšanas sarunas ES. Viņas izteikumus kritizēja arī Turcijas prezidents Redžips Tajips Erdogans, kas notiekošo apzīmēja ar vārdiem „fašisms un nacisms”.

Tāpat Turcijas varasiestādes septembrī aizturējušas divus Vācijas pilsoņus, kuriem bija izvirzītas politiski motivētas apsūdzības, bet pašlaik viņi ir atbrīvoti. Tomēr joprojām apcietinājumā atrodas 12 Vācijas pilsoņi.

Eiropas augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni paziņojusi, ka attiecības ar Turciju ir sarežģītas, taču tā ir svarīga sabiedrotā.

„Lielākoties, kad mēs runājam par ES un Turcijas attiecībām, mēs tās vērtējam no uzņemšanas skatījuma punkta, un tas ir saprotami. Tomēr mēs piemirstam, ka Turcija ir nozīmīgs spēlētājs reģionā, kas ir stratēģiski svarīgs mums - Tuvie Austrumi, Vidusjūra. Tās ir valstis, ar kurām ES ikdienā strādā, risinot fundamentālus un stratēģiskus jautājumus, kas ir svarīgi gan mums, gan viņiem," teica Mogerīni.

Viņa piebilda, kamēr Turcija ir Eiropas Savienības kaimiņvalsts, tikmēr sadarbība ar Ankaru ir nepieciešamība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti