Inčirlikas gaisa spēku bāze, kas atrodas Turcijas dienvidu pilsētā Adanā, ir viens no galvenajiem starptautiskās koalīcijas atbalsta punktiem cīņai pret radikālo grupējumu "Daīš". Līdz ar ASV un Turcijas kontingentu šajā bāzē jau ilgāku laiku bija izvietoti arī 250 Vācijas karavīri, kuri nodarbojas gan ar izlūkošanas misijām virs kara pārņemtās Sīrijas, gan sniedza atbalstu kaujas lidmašīnu uzpildīšanai gaisā koalīcijas partnervalstīm.
Taču kopš pagājušā gada attiecības Vācijas un Turcijas starpā ir ievērojami pasliktinājušās. Pirmais strīdu iemesls bija Vācijas parlamenta lēmums atzīt Pirmā pasaules kara laikā Otomaņu impērijas pastrādātos noziegumus pret armēņiem par genocīdu. Eļļa ugunij pielieta pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā, pēc kura Vācija sniedza politisko patvērumu vairākām turku militārpersonām, kuras Ankara vaino apvērsuma organizēšanā un dēvē par teroristiem.
Apsūdzot Berlīni noziedznieku slēpšanā un atbalstīšanā, Turcija bija aizliegusi vācu parlamentāriešiem apmeklēt Inčirlikā bāzētos vācu spēkus.
Nedēļas sākumā Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls ieradās Ankarā, lai šo strīdu mēģinātu atrisināt, norādot, ka Vācija nevar izvietot savus spēkus valstī, kur tos nevar apmeklēt politiķi, jo jebkādām militārajām misijām savu piekrišanu dod tieši parlaments. Taču sarunas ar Turcijas kolēģi Mevletu Čavušoglu nav nesušas vēlamos rezultātus, un šodien kļuvis zināms, ka vācu spēki tiks pārvietoti uz Azrakas gaisa spēku bāzi Jordānijā.
Kā norādījusi Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena, lidmašīnu uzpildīšanas misija tiks apturēta uz divām vai trijām nedēļām, bet izlūklidmašīnu ''Tornado'' lidojumi tiks apturēti līdz pat trijiem mēnešiem. Vienlaicīgi gan tiek paskaidrots, ka šādai spēku pārvietošanai Vācijas parlamenta mandāts nebūs vajadzīgs, jo spēki ir pilnvaroti darboties Sīrijas un tās kaimiņvalstu gaisa telpā.
Taču, no otras puses, vācu prese norāda, ka balsojumam parlamentā būs īpaši liela nozīme, sūtot kārtējo signālu Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam.
Kā pēc pieņemtā lēmuma izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele, šo konfliktu viņa uzskata par lokalizētu, paužot cerību, ka tagad Berlīne varēs koncentrēties uz citiem jautājumiem attiecībās ar Ankaru.
Līdzīgā situācijā savulaik bija nonākušas arī Amerikas Savienotās Valstis, kuras tiek apsūdzētas patvēruma garantēšanā islāma garīdzniekam Fetullaham Gulenam, kurš tiek vainots pērnā gada jūlija apvērsuma plānošanā. Arī Vašingtonai savulaik tika nosūtīti signāli, ka Inčirlikas bāzi amerikāņiem varētu tikt slēgta, ja Gulens netiks izdots Turcijas varas iestādēm. Turcijas un Vācijas konflikta attīstību Vašingtona pagaidām nav komentējusi.
Taču to ir darījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, paužot pārliecību, ka šī ir divu alianses valstu iekšējā lieta, gan paužot vilšanos par Berlīnes un Ankaras nesaskaņām. Vēl pagājušajā mēnesī Stoltenbergs pauda pārliecību, ka abu valstu nesaskaņas nekādā veidā neietekmēs NATO operācijas reģionā.
