Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts – aktuālais Ukrainā 8.maijā

Krievijas karaspēks jau 74. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 8. maijā
00:00 / 03:47
Lejuplādēt

Kaujas un uzbrukumi

  • Mediji ziņo par sprādzieniem un trauksmes sirēnām Odesā. Varasiestādes informēja, ka Ukrainas spēki virs Odesas notriekuši Krievijas raķeti, kuras mērķis, iespējams, bija lidosta.

  • Krievijas iebrucēji pašlaik galveno uzmanību velta ofensīvai Luhanskas un Doneckas apgabalos Ukrainas austrumos. Sestdien daudzviet notika aviācijas un raķešu uzbrukumi.

  • Vienā no aviācijas triecieniem tika sagrauta skolas ēka Belohorivkas ciematā Luhanskas apgabalā. Svētdienas rītā Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Gaidajs informēja, ka zem ēkas drupām varētu būt aprakti 60 cilvēki. Kopumā ēkā atradušies 90 cilvēki, no kuriem aptuveni 30 izdevās izglābt.

  • Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs apstiprināja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nācās nedaudz atkāpties no Popasnas pilsētas, kur Krievijas spēku intensīvajās apšaudēs esot iznīcinātas faktiski visas ēkas. Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši Popasnu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.
  • „Azovstaļ” esošie Mariupoles aizstāvji kritizēja Ukrainas valdību par nespēju aizsargāt nopostīto pilsētu. 

Civiliedzīvotāji

  • Kopš 24.februāra Ukrainu pametuši 5,8 miljoni cilvēku, bet 1,49 miljoni ir iebraukuši Ukrainā, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
  • Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 225 bērni un vēl 413 guvuši ievainojumus, ziņo Ukrainas medijs “Unian” ar atsauci uz Ģenerālprokuratūru.

  • Pēc civiliedzīvotāju izvešanas no Krievijas spēku aplenktās rūpnīcas „Azovstaļ” Mariupolē Ukrainas valdība gatavojas arī ievainoto izvešanai.
    „ Tika izglābti vairāk nekā 300 cilvēki – sievietes un bērni. Faktiski mēs izvedām visus civiliedzīvotājus no „Azovstaļ”,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. „Tagad mēs gatavojamies evakuācijas misijas otrajai fāzei – ievainoto karavīru un mediķu izvešanai. Protams, tas varēs notikt tikai tad, ja visi ievēros vienošanās. Ja neviens nemelos. Protams, mēs strādājam arī pie tā, lai varētu evakuēt mūsu karavīrus. Visus, kas aizstāv Mariupoli. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Bet tas ir svarīgi. Esmu pārliecināts, ka visi saprot šo sarežģījumu galveno cēloni, kā arī to, kur atrodas cēlonis. Bet mēs nezaudējam cerību. Mēs neapstājamies. Katru dienu mēs meklējam diplomātiskās iespējas, kas varētu sniegt rezultātus.

    Svētdien mūsu komanda gatavojas izveidot jaunus humanitāros koridorus, lai varētu evakuēt visus Mariupoles un apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājus.”

 


Pasaules reakcija

  • G7 valstis svētdien solījušas pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas, bet neprecizēja, ko tieši katra valsts darīs. Šo valstu līderi arī kritizēja Putinu personiski par iebrukumu Ukrainā, paziņojot, ka viņš ir apkaunojis Krieviju un tās tautu.

  • Negaidītu koncertu vienā no Kijivas metro stacijām sniedza īru rokgrupas “U2” dalībnieki Bono un Edžs, kas izpildīja dažas no savām populārākajām dziesmām. Bono sacīja, ka Ukraina cīnās ne tikai par savu, bet visas pasaules brīvību.
  • Lielbritānija paziņojusi par papildu 1,3 miljardu sterliņu mārciņu jeb 1,5 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainā kā militāru atbalstu.
  • ASV pirmā lēdija Džila Baidena, kura šajā nedēļā apraudzīja ukraiņu bēgļus Rumānijā un Slovākijā, svētdien ieradās Ukrainas rietumu pilsētā Užhorodā, kur tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju Olenu Zelensku.

ASV un Ukrainas prezidentu sievu Džilas Baidenas un Olenas Zelenskas tikšanās, 08.05.2022.
  • Kijivā ieradās Vācijas Bundestāga prezidente Bērbela Basa, kura tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Denisu Šmihaļu, kā arī nolika vainagu pie memoriāla Otrā pasaules kara upuriem.
  • Tāpat vizītē Kijivā ieradās Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs un ārlietu ministrs Gordans Grličs Radmans. Viņi tikās ar Zelenski, Šmihaļu un Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
  • Savukārt Kanādas premjerministrs Džastins Trudo apmeklēja atbrīvoto Kijivas priekšpilsētu Irpiņu, kur viņam parādīja Krievijas karaspēka atstāto postažu.
  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentēja spekulācijas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, atzīmējot tā dēvēto Uzvaras dienu, varētu oficiāli pasludināt karu pret Ukrainu un izziņot vispārēju mobilizāciju. Zelenskis intervijā amerikāņu telekanālam „Fox News” sacīja, ka Ukrainai tas neko nemainītu, jo karš valstī turpinās jau astoņus gadus. 
  • Zelenskis arī nāca klajā ar emocionālu uzrunu Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā: "Šogad mēs dzirdam "Nekad vairs" citādāk. Tas izklausās sāpīgi, nežēlīgi. Bez izsaukuma, bet ar jautājuma zīmi. Jūs sakāt: nekad vairs? Pastāstiet par to Ukrainai."
  • Eiropas Komisija gatavojot enerģijas taupīšanas plānu gadījumam, ja Krievija nolems pilnībā pārtraukt dabasgāzes piegādi Eiropai, vēsta spāņu laikraksts „El Pais”. Plānu varētu apstiprināt 18. maijā. Tas paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir mazāk atkarīgas no Krievijas dabasgāzes, būs jādalās ar citām valstīm. Turklāt Brisele prasīs, lai enerģijas normēšana rūpniecības sektorā tiktu īstenota tā, lai uzņēmumiem dalībvalstīs ar pilnu piegādi nebūtu konkurences priekšrocību pret uzņēmumiem tajās dalībvalstīs, kuras visvairāk skars Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšana.
  • No Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanas Eiropai ciestu arī Ukraina, caur kuru ik gadu transportē aptuveni 40 miljardus kubikmetru gāzes. Tranzīta ieņēmumi tiek lēsti trīs miljardu dolāru apmērā.

Kas notika 7. maijā

  • Ukrainā lielākās cīņas norisinās trīs virzienosLuhanskas apgabalā, no Huļajpoļes uz Zaporižji un no okupētās Hersonas uz Krivijrihu.
  • Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē.
  • ASV prezidents paziņojis par jaunu ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu dolāru vērtībā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt