Kaujas un uzbrukumi

• Krievija sestdien veikusi intensīvus raķešu un aviācijas triecienus visā Ukrainā. Vismaz divi cilvēki ir nogalināti raķešu uzbrukumā arodskolas ēkai Kostjantiņivkas pilsētā Doneckas apgabalā. Četras raķetes trāpījušas Mikolajivai. Arī Odesa piedzīvojusi raķešu uzbrukumus, pēc kuriem virs pilsētas bija redzami melni dūmi. Krievu iznīcinātāji apšaudījuši Sumu pilsētu Ukrainas ziemeļaustrumos. Vismaz viens cilvēks ir ievainots. Savukārt Poltavas apgabalā pretgaisa aizsardzības sistēma notriekusi krievu raķeti.
• Ukrainas bruņotie spēki sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu Izjumas virzienā Harkivas apgabalā. Netālu no Čūsku salas Melnajā jūrā ar bezpilota lidaparāta „Bayraktar” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”.
• Ukrainā lielākās cīņas norisinās trīs virzienos, pastāstīja Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs. Luhanskas apgabalā iebrucēji mēģina aplenkt Rubižnes, Propasnas un Severodoneckas pilsētas. Otrais virziens ir no Huļajpoles uz Zaporižju. Savukārt trešais virziens ir no okupētās Hersonas uz Krivijrihu.
• Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija.
• Krievijas karaspēks uzbrukumā Luhanskas apgabalā iesaistījis privātās militārās kompānijas "Vagner" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz Popasnai, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Situācija ir ļoti smaga, bet tiek kontrolēta.
• Krievija kopš iebrukuma Ukrainā 24. februārī zaudējusi aptuveni 25 tūkstošus karavīru, piektdienas rītā paziņoja Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.

Civiliedzīvotāji 

• Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. To vēl nav apstiprinājusi ANO un Sarkanais Krusts, kas īstenoja evakuāciju.
• Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī karadarbībā ir nogalināti vismaz 223 bērni, bet vēl vismaz 410 ir ievainoti.
• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis pilsoņus ievērot komandantstundas noteikumus un neignorēt gaisa uzlidojuma brīdinājuma sirēnas. Iedzīvotājus aicina arī neapmeklēt mežus teritorijās, ko uz laiku bija okupējuši Krievijas spēki, jo tur joprojām ir Krievijas armijas atstātās mīnas.
• Ukrainā sestdien pēc vairāku nedēļu pārtraukuma atsākusies vilcienu satiksme starp Kijivu un Irpiņu pār atjaunoto dzelzceļa tiltu, kas martā cieta karadarbībā, un Irpiņā sagaidīts pirmais vilciens no galvaspilsētas, vietnē "Telegram" paziņojis Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins.

Starptautiskie notikumi

• ASV prezidents Džo Baidens paziņojis par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.
• Berlīnes federālās zemes varas iestādes ir aizliegušas Ukrainas karogu un citu ukraiņu simbolu demonstrēšanu akcijās 8. un 9.maija piemiņas pasākumu laikā, pielīdzinot tos Krievijas un Donbasa separātistu simboliem. Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks to nosodījis, nodēvējot par spļāvienu sejā Ukrainai un ukraiņu tautai.
• NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka pagaidām nekas neliecina par Krievijas gatavošanos izmantot savu kodolarsenālu. Viņš intervijā vācu izdevumam „Die Welt” arī sacīja, ka NATO ir tiesības palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krieviju un alianse to turpināšot darīt līdz brīdim, kad ukraiņi uzvarēs.
• ANO ir pieprasījusi Krievijai nekavējoties pārtraukt Ukrainas ostu blokādi, lai nepasliktinātu globālo pārtikas krīzi. ANO Pasaules pārtikas programma apgalvo, ka Ukrainā ir iestrēguši gandrīz 25 miljoni tonnu labības, ko nevar eksportēt, jo Krievija neļauj kravas kuģiem atstāt Ukrainas ostas Azovas un Melnajā jūrā.
• Itālijas varas iestādes ir konfiscējušas superjahtu "Scheherazade", kas saistīta ar Vladimiru Putinu. Jahta ir 140 metrus gara, reģistrēta Kaimanu salās, bet pēdējoreiz tika apkalpota Marinas di Karrāras ostā Toskānas reģionā. Tās vērtība ir ap 650 miljoni eiro. Kremļa oponenta Alekseja Navaļnija komandas pētījumi liecina, ka kuģis pieder Putinam. Dokumenti gan par to neliecinot. Itālijas mediji ziņoja, ka reģistrētais superjahtas īpašnieks ir bijušais Krievijas valsts naftas kompānijas "Rosņeftj" vadītājs Eduards Hudainatovs.
• ANO Drošības padome vienprātīgi pieņēmusi pirmo deklarāciju par Ukrainu kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 24. februārī, atbalstot ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša centienus rast "mierīgu risinājumu" šim karam. Kāds diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, atbildot uz jautājumu, kas pamudināja Krieviju atbalstīt šo deklarācijas tekstu, atzinis, ka "visas labās lietas no tā ir pazudušas".

Kas notika 6. maijā

• No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevās evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu.
• Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē Kijivā.
• Cīņas turpinās Krievijas spēku aplenktajā "Azovstaļ" rūpnīcā Mariupolē, un tās aizstāvji atsakās padoties.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.