Ukrainas amatpersonas pirmdien ziņoja, ka ir sākta militārā operācija, lai atgūtu Krievijas kontrolētos apgabalus dienvidos. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka Ukrainas pretuzbrukums būs lēna ienaidnieka samalšanas operācija.

Iznīcināti tilti un pārceltuve pār Dņepru

Hersonas apgabalā ukraiņu armija iznīcinājusi pārceltuvi pār Dņepru, informē Ukrainas armijas operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". To apstiprina arī Arestovičs, norādot, ka šo upes šķērsošanas punktu Maskava izmanto, lai apgādātu okupētās teritorijas. Telekanāls CNN saņēmis informāciju, ka Ukrainas aizstāvji atguvuši četrus ciematus netālu no Hersonas.

Ukrainas vadība uzsver, ka detalizēta informācija par Ukrainas armijas plāniem vai panākumiem netiks sniegta.

"Kāds vēlas zināt, kādi ir mūsu plāni? Jūs nedzirdēsiet konkrētu informāciju no neviena patiesi atbildīga cilvēka. Jo tas ir karš. Un tā ir kara laikā," norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Bet okupantiem vajadzētu zināt – mēs viņus atspiedīsim līdz robežai. Līdz mūsu robežai, kuras līnija nav mainījusies. Iebrucēji to labi zina. Ja viņi vēlas izdzīvot, Krievijas militārpersonām ir pienācis laiks bēgt. Iet mājās. Ja jūs baidāties atgriezties savās mājās Krievijā – labi, lai tādi okupanti padodas, un mēs viņiem garantēsim visu Ženēvas konvencijas normu ievērošanu."

Uzbrukumi bijuši ļoti precīzi

Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs paziņojis, ka uzbrukumi ir bijuši ļoti precīzi un efektīvi.

"Es varu apstiprināt precīzus triecienus pa ienaidnieka spēka atbalsta punktiem un personāla, tehnikas un bruņojuma pulcēšanās vietām vairākos Hersonas apgabala rajonos. Varu apstiprināt, ka ar ķirurģiski precīziem uzbrukumiem ir padarīti nelietojami faktiski visi lielie tilti – gan Antonivkas tilti, gan Novo Kahivkā. Palikušas ir tikai pārejas gājējiem.

Šādu darbību rezultātā Krievijas armijai faktiski ir apturēta bruņojuma un personāla piegāde no Krimas teritorijas un Hersonas apgabala Dņepras upes kreisā krasta teritorijas."

Maskava apstiprinājusi Ukrainas armijas izvērsto operāciju valsts dienvidos, taču apgalvo, ka Ukrainas karaspēks cietis smagus zaudējumus un neveiksmi.

Starptautiskā misija mēģinās nokļūt Zaporižjas AES

Otrdien tika saņemtas ziņas, ka Ukrainā ir ieradusies arī Starptautiskās atomenerģijas aģentūras misija. Zelenskis jau ticies ar misijas vadītāju Rafaelu Grosi. Taču vienlaikus tiek ziņots, ka Krievijas spēki apšauda koridorus, pa kuriem misijai bija plānots doties uz Zaporižjas atomelektrostaciju.

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks uzskata, ka šādām apšaudēm mērķis ir piedāvāt alternatīvus maršrutus no Krimas un uz laiku okupētajām Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijām. Podoļaks arī uzsvēris, ka Ukraina no savas nostājas neatkāpsies un pieprasīs misijas ceļošanu tikai no Ukrainas kontrolētās valsts daļas.

Tikmēr Ukrainas parlaments aicinājis ANO, Eiropas Savienību un NATO atzīt par terora aktu Krievijas rīcību, nogalinot ukraiņu karagūstekņus Olenivkā.

Tas notika 29. jūlijā, kad Olenivkas ciematā esošajā bijušajā kolonijā sprādzienā tika iznīcināta ēka, kurā atradās no rūpnīcas "Azovstaļ" izvestie ukraiņu karavīri.

Toreiz tika nogalinati vairāk nekā 50 Ukrainas aizstāvju, bet ievainoto skaits ir vēl lielāks. Starptautiskās organizācijas tiek aicinātas spert nepieciešamos soļus, lai nepārtraukti tiktu kontrolēti apstākļi, kādos tiek turēti ukraiņu karagūstekņi, kuri atrodas Krievijas teritorijā vai uz laiku okupētajās Ukrainas daļās, kas arī faktiski atrodas Krievijas kontrolē.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.