Panorāma

Otrajā ceturksnī – ekonomikas bremzēšanās

Panorāma

Panorāma

Uzbrukumā nogalināti gūstā kritušie Ukrainas karavīri

Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē

Ukrainas amatpersonas apsūdzējušas Krieviju tīšā ukraiņu karagūstekņu slepkavībā, jo piektdien kļuva zināms, ka ar raķetēm apšaudīta kolonija Doneckas apgabalā, kur turēti ukraiņu karagūstekņi, arī pulka "Azov" karavīri.

Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņojušas, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti, apgalvo separātistu varasiestādes.

Ukrainas varasiestādes ziņo, ka saskaņā ar to rīcībā esošo informāciju uzbrukumā nogalināti ap 40 cilvēku, 130 ir ievainoti.

Ukrainas izlūkdienestu pārstāvji vēsta, ka apšaude veikta no Krievijas puses.

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju sniegto informāciju, ziņo, ka kolonija apšaudīta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses.

"Būtībā mums ir darīšana ar kārtējo Katiņu – karagūstekņu masu slepkavību," secina Arestovičs.

[1940. gadā Katiņā padomju specdienesti noslepkavoja ap 22 000 sagūstīto Polijas virsnieku un karavīru, bet vēlāk mēģināja slēpt pēdas, apsūdzot šajā noziegumā nacistisko Vāciju – red.].

Uzbrukums noticis Elenovkas ciemā Doneckas apgabalā. Krievijas atbalstītie separātisti tur nogādājuši gūstā nonākušos Ukrainas karavīrus, arī pulka "Azov" pārstāvjus, kas aizstāvēja Mariupoles pilsētu.

Doneckas "tautas republikas" līderis Deniss Pušiļins pavēstījis, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem".

Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievijas apgalvojumi ir mēģinājums diskreditēt Ukrainas bruņotos spēkus un slēpt karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.

Īsos video klipos, kas pārraidīti Krievijas medijos, redzams raķešu nodarītais posts un arī vairāku cilvēku mirstīgās atliekas. Jāuzsver, ka šo video autentiskumu pierādīt pašlaik nav iespējams.

Analizējot Krievijas izplatītos video, speciālisti norāda, ka notikušais vairāk izskatās pēc vielas ar augstu degšanas temperatūru sprādziena pašā ēkā, nevis pēc apšaudes. Arestovičs norāda, ka cilvēki ēkā nav izkaisīti kā pēc sprādziena, bet gan izskatās, ka ir sadedzināti cilvēku līķi, kuri jau bija miruši degšanas brīdī.

Tīša masu slepkavība

Ukrainas izlūkdienestu pārstāvji aģentūrai "Ukrainska pravda" pavēstīja, ka baraku apšaude notikusi no okupantu kontrolētās teritorijas. Izlūkdienestu rīcībā ir ziņas, ka ukraiņu karagūstekņi pirms dažām dienām pārvesti tieši uz šīm barakām.

Ukrainas bruņotie spēki uzsver, ka apšauda tikai Krievijas militāros objektus un nekādas apšaudes pret koloniju, kur turēti karagūstekņi, nav veiktas.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) pieļāvis, ka Krievija pati uzspridzinājusi ēkas, kur bija izvietoti līdz 200 karagūstekņu. Par to liecinot okupantu telefonsarunas, ko izdevies pārtvert SBU.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks raksturojis Krievijas rīcību kā "tīšu, cinisku un aprēķinātu Ukrainas karagūstekņu masu slepkavību".

Viņš uzsvēris, ka nepieciešama rūpīga šī nozieguma izmeklēšana.

"Azov" līderis Andrijs Biļeckis secina, ka Ukrainas karagūstekņu iznīcināšana bija iepriekš plānota.

"Azov" vārdā Biļeckis izsludinājis medības pret visiem šajā masu slepkavībā iesaistītajiem. "Atbildība būs jāuzņemas katram ierindas izpildītājam un organizatoram neatkarīgi no atrašanās vietas. Lai kur arī jūs neslēptos, jūs atradīs un iznīcinās," brīdina Biļeckis.

Krievijas kaujinieks apsargā vienu no sagūstītajiem Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvjiem, kas tika pārvesti uz Doneckas apgabalu

Krievija apšauda dzīvojamos rajonus

Krievija piektdien apšaudījusi arī citus Ukrainas reģionus.

Krievija apšauda Ukrainas pilsētu dzīvojamos rajonus
00:00 / 03:29
Lejuplādēt

Piektdienas rīts Ukrainā sācies ar ziņām par apšaudēm vairākos reģionos – gan Harkivā un tās apkārtnē, gan citviet. Vistraģiskākais uzbrukums noticis Mikolajivas pilsētai, kur par uzbrukuma mērķi kļuvis dzīvojamais rajons. Kā pastāstījis Mikolajivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims, uzbrucēji ir mainījuši taktiku.

"Vai nu tāpēc, ka mūsu spēki gūst panākumus dienvidos, vai nu citu iemeslu dēļ Krievijas riebekļi ir mainījuši taktiku. Vakar viņi izšāva pa vienstāvu māju dzīvojamo rajonu. Staigā tur, cik gribi, nekādas norādes par militāriem objektiem tur neatradīsi.

Šodien ārpus komandantstundas laika tika trāpīts citā rajonā blakus sabiedriskā transporta pieturai. 12 cilvēki guļ zemē un ātrās palīdzības ir devušās sniegt palīdzību.

Jābūt īpaši uzmanīgiem, jo viņi sāk šaut dienas laikā, kad mēs nodarbojamies ar savām ikdienas lietām."

Jaunākā informācija liecina, ka šī rīta uzbrukumā dzīvību ir zaudējuši pieci un ievainoti septiņi cilvēki.

Raķetes tiek izšautas arī no Baltkrievijas

Visai spēcīgām apšaudēm ceturtdien tika pakļauts Černihivas apgabals, pa kuru tika izšautas vismaz 20 raķetes. Lai arī civiliedzīvotāju vidū cietušo nav, ir bojāgājušās militārpersonas. Kā norāda šī apgabala administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss, ir pamats bažām, ka pretinieks varētu pa sauszemi uzbrukt arī no Baltkrievijas puses.

"Apšaudes nav beigušās, un Černihivas apgabala pierobežas rajoni tiek apšaudīti pastāvīgi. Visas raķetes, kas izšautas mūsu virzienā, ir nākušas no Baltkrievijas teritorijas. Artilērijas apšaudes notiek no Krievijas teritorijas.

Mēs saskatām sauszemes uzbrukuma iespēju no Baltkrievijas teritorijas, bet mēs tam esam gatavi."

Kā uzskata virkne militāro komentētāju, viens no Krievijas spēku nākamajiem uzdevumiem varētu būt koncentrēties uz Harkivas un Slovjanskas virzienu, kā arī uz Zaporižju. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālis Serhijs Krivonoss uzskata, ka, lai arī Krievijas spēku uzbrukums faktiski ir apturēts, iebrucējs tomēr nezaudējot cerību ieņemt kādu jaunu pilsētu.

Krievijas uzbrukums ir iestrēdzis

Arī izdevums "The Washington Post" norāda, ka Krievijas uzbrukums ir iestrēdzis. Viens no iemesliem ir Ukrainai piegādātais rietumvalstu bruņojums, otrs – Krievijas spēku nepareizi izvēlētā taktika.

Turklāt, ukraiņu spēkiem veiksmīgi izdarot triecienus pa Krievijas armijas komandpunktiem, tiek iedarbināts vēl viens noteicošs faktors, proti – Krievijas armijai esot nepieciešams kāds, kas saka, ko darīt. Ja komandējošā sastāva nav, nenotiek arī virzīšanās uz priekšu.

Vienlaikus militārie eksperti atzīst, lai arī tādas raķešu sistēmas kā "HIMARS" Krievijas spēku virzību uz priekšu ir apturējušas, tās tomēr neļaus Ukrainai drīzumā atgūt ievērojamas teritorijas.

ASV Senāts tikmēr ir pieņēmis rezolūciju, kurā aicina ASV Valsts departamentu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, uz ko iepriekš bija aicinājusi Kijiva.

Dokumentā teikts, ka iemesls šādam lēmumam ir gan terora kampaņa pret civiliedzīvotājiem otrā Čečenijas kara laikā, gan prokrievisko spēku atbalstīšana Donbasā kopš 2014. gada, gan triecieni pa civiliedzīvotājiem Sīrijā un civilo centru apšaudes Čečenijā, Gruzijā, Sīrijā un, protams, arī Ukrainā, kas novedušas pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti