Hersonas un Zaporižjas apgabali ir daļēji okupēti kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma pirmajām dienām.
Maskava, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības, bija iecerējusi sarīkot okupētajās teritorijās fiktīvu balsošanu, kurā vietējie iedzīvotāji šķietami paustu vēlmi pievienoties agresorvalstij.
"Mēs bijām sagatavojušies balsojumam un vēlējāmies tuvākajā nākotnē sarīkot referendumu, taču visu notiekošo notikumu dēļ domāju, ka mēs līdz turpmākajam ieturēsim pauzi," Krievijas televīzijā pārraidītajā sižetā izteicies vietējais kolaboracionists un antivakceris Kirils Stremousovs.
Tikmēr Ukrainas armija paziņojusi, ka atbrīvojusi vairākas apdzīvotās vietas Hersonas apgabalā un iznīcinājusi kārtējo pontontiltu, pa kuru tika nodrošināta Dņepras labajā krastā esošā Krievijas karaspēka kontingenta apgāde.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
