Šmihaļš pirms tikšanām ar Vācijas augstākajām amatpersonām vācu medijiem sacīja, ka Berlīnes militārais atbalsts Ukrainai ir krietni palielinājies. Tomēr Kijiva vēlas saņemt no Vācijas arī modernus tankus.

Vispirms Ukrainas premjers tikās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, kurš kara sākumā bija gribējis braukt uz Ukrainu, bet Kijiva šo iniciatīvu noraidīja. Kopš tā laika attiecības ir jūtami uzlabojušās.

Vācijas prezidenta preses sekretāre ir sacījusi, ka Šteinmeiers ir apliecinājis Šmihaļam, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu. Arī kanclers Olafs Šolcs ir izteicies, ka uz Vāciju gulstas īpaša atbildība palīdzēt Ukrainai.

Šmihaļs ir pirmā augsta ranga Ukrainas amatpersona, kas apmeklējusi Vāciju pēdējo mēnešu laikā.

Viņa vizīte liecina par spriedzes mazināšanos starp Kijivu un Berlīni, kuru starpā pēdējos mēnešos izcēlusies vārdu apmaiņa saistībā ar Vācijas sākotnējo vilcināšanos piegādāt Ukrainai ieročus.

Tikmēr Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministrs Ruslans Strilecs, komentējot kara ietekmi uz Ukrainas vidi, svētdien paziņojis, ka  Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma 24. februārī pret Ukrainas teritoriju izšāvis vismaz 3500 raķešu.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta. Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem.