Pēc inaugurācijas amatā Zelenskis aicināja esošo valdību atkāpties. Taču parlamentā dominē līdzšinējā prezidenta Petro Porošenko atbalstītāji, kas ir naidīgi noskaņoti pret Zelenski.
23. maijā Groismans iesniedza parlamentā paziņojumu par demisiju, bet ceturtdienas balsojumā no 297 deputātiem to atbalstīja tikai 97. Tāpēc Groismana kabinets turpinās darbu.
Likumdevēji arī ļāvuši noprast, ka nevēlas atbalstīt Zelenska piedāvātos kandidātus valdības ministru amatiem, kuri amatā jāapstiprina parlamentam.
Trīs gadus premjera amatā pavadījušais Groismans tiek uzskatīts par tuvu stāvošu iepriekšējam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko.
Pirms balsojuma Groismans paziņoja, ka ir gatavs pieņemt jebkādu lēmumu, par kādu izšķirsies deputāti.
„Es nekad savā dzīvē neesmu turējies pie kaut kādiem amatiem, un negrasos turēties arī pie šī amata. Esmu parlamentā iesniedzis paziņojumu par demisiju, ko mēs ar jums šodien izskatām. No otras puses, es vienmēr esmu bijis atbildīgs un nekad neesmu baidījies no atbildības. Visus šos trīs gadus esmu ar atbildību izturējies pret valsts lietām,” paziņoja Groismans.
Zelenskis izsludinājis parlamenta ārkārtas vēlēšanās 21. jūlijā, ar tām cerot iegūt sev draudzīgāku parlamentu. Aptaujās viņa vadītā partija „Tautas kalps” pagaidām ir pārliecinoša līdere, taču nav skaidrs, vai tai izdosies iegūt vairākumu Augstajā Radā.
Arī premjers Groismans paziņojis, ka kandidēs gaidāmajās vēlēšanās no savas partijas rindām.
Jaunā Ukrainas prezidenta kritiķi viņu apsūdz par saitēm ar ietekmīgo oligarhu Igoru Kolomoiski. Zelenskis noliedz, ka būtu no viņa atkarīgs. Taču kritiķu balsis pieklusināt nepalīdzēja Zelenska lēmums pagājušajā nedēļā par prezidenta administrācijas vadītāju iecelt Kolomoiska personīgo advokātu Andriju Bogdanu.
Bet pirms pāris dienām Zelenskis atjaunoja Ukrainas pilsonību bijušajam Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili. Viņš savulaik bija Odesas apgabala gubernators, taču nonāca asās nesaskaņās ar Porošenko, kurš viņam Ukrainas pilsonību atņēma.
Vienlaikus Zelenskis, tāpat kā Porošenko, iestājas par Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Lai paustu atbalstu Kijevai, par vizīti Ukrainā ceturtdien paziņoja Vācijas un Francijas ārlietu ministri. Bet nākamnedēļ Zelenskis savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz Briseli.
KONTEKSTS:
Zelenskis 21. aprīlī uzvarēja Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, saņemot 73% balsu. 20. maijā plkst.10 norisinājās viņa inaugurācijas ceremonija. Uzreiz pēc tam Zelenskis paziņoja par Augstākās Radas atlaišanu, kā arī aicināja ministrus atstāt amatus.
Saskaņā ar Ukrainas konstitūciju līdz ar premjerministra demisiju atkāpjas arī visa valdība. Taču, ņemot vērā, ka Zelenskis 21. jūlijā izsludinājis ārkārtas vēlēšanas, Groismanu pagaidām var aizvietot pirmais vicepremjers, bet visi valdības locekļi var palikt par ministru pienākumu izpildītājiem, kamēr netiks izveidota jauna koalīcijas valdība.
