Ukrainas ofensīva pie Hersonas: iznīcināti 13 iebrucēju komandpunkti, munīcijas noliktavas, pārceltuve pār Dņepru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas amatpersonas pagaidām pretrunīgi komentē informāciju par uzbrukumu Krievijas armijas pozīcijām pie Hersonas. Tomēr Ukrainas bruņotie spēki turpina aktīvu darbību frontes dienvidu sektorā.

Galvenā uzmanība Ukrainā šobrīd pievērsta pretuzbrukuma darbībām, kas tiek īstenotas Ukrainas dienvidos, lai atkarotu Hersonu. Uzbrukuma operācijas dienvidos sāktas daudzos virzienos, un Hersonas apgabalā Ukrainas spēki pārrāvuši Krievijas spēku pirmo aizsardzības līniju.

Ukrainas armija norādījusi, ka detalizētu informāciju par notiekošo tā nesniegs. Tomēr dažas lietas ir zināmas. Piemēram, dienvidos pēdējā diennaktī tika iznīcināti vairāk nekā 80 krievu iebrucēji un 30 ienaidnieka tehnikas vienības. Ukrainas armija iznīcinājusi arī Krievijas spēku pārceltuvi pār Dņepru.

Ukrainas artilērijas vienības pagājušajā naktī sakāvušas 13 ienaidnieka komandpunktus Hersonas, Berislavas un Kahovkas apgabalos. Iznīcinātas arī munīcijas noliktavas.

Kā ziņo telekanāls CNN, Ukrainas armija no Krievijas iebrucējiem atbrīvojusi četrus ciematus Hersonas apkaimē. Kā sacījis avots armijā, operācija sākusies naktī ar masveida Krievijas pozīciju un aizmugures apšaudīšanu. Pirmā aizsardzības līnija esot pārrauta trīs vietās, un avots norādījis, ka daudzi krievi ne tikai nogalināti, bet arī saņemti gūstā. Armija vēsta, ka situācija dienvidos ir stabili saspringta, ienaidnieks turpina kaujas operācijas taktiskā līmenī, mēģina rotēt vienības.

Savukārt Krievijas armija piecas reizes uzbruka Ukrainas pozīcijām, taču bez rezultātiem. Krievija dienvidos apšaudījusi vairākas pilsētas, tostarp Zaporižju.

Maskava pirmdien atzina Kijevas pretuzbrukumu Ukrainas dienvidos, taču paziņoja, ka Ukrainas karaspēks "cieta smagus zaudējumus" un "cieta neveiksmi" savā "uzbrukuma mēģinājumā".

Ukrainas prezidenta kancelejas padomnieks Oleksijs Arestovičs norādīja, ka bruņotie spēki uzsāka nelielu ofensīvu, izlauzās cauri frontes līnijai vairākos sektoros un pārtrauca vai gandrīz pārtrauca piegādes pa tiltiem un prāmju pārceltuvēm. Viņš pauda, ka 29. augustā sākās katastrofa Krievijas armijai un sabiedrībai. Arī viņš detalizēti nav stāstījis par notiekošo dienvidos, bet atzīmējis, ka Ukrainas militārajā stratēģijā ir ņemta vērā psiholoģiskā un morālā ietekme uz okupantiem.

Arī Baltais nams ir saņēmis ziņas, ka Ukraina sākusi pretuzbrukumu dienvidos, taču nevēlas komentēt konkrētas militārās operācijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā paziņoja, ka Ukraina atgūs visas Krievijas okupētās teritorijas, un piebilda, ka Krievijas karavīriem ir laiks bēgt prom no Ukrainas. Ja okupanti nepaklausīs, tad viņiem būšot darīšana ar Ukrainas aizstāvjiem, kuri neapstāsies, līdz atbrīvos visu, kas pieder Ukrainai, atzīmēja Zelenskis. Pēc Zelenska teiktā, Ukrainas aizstāvji turpinās iznīcināt ienaidnieka loģistiku, karabāzes un komandcentrus.

Tikmēr Pentagona amatpersona norādījusi, ka Krievijai joprojām ir grūtības atrast vairāk karavīru, kuriem cīnīties Ukrainā. Karotgribētāji tiek meklēti pat cietumos, un daudzi jauniesaucamie ir vecāki, sliktā formā un viņiem trūkst apmācības. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Pentagona secinājums ir tāds, ka papildu karavīru skaits līdz gada beigām var nepalielināt kopējo Krievijas armijas kaujas spēku.

ASV uzskata, ka Krievija grasās importēt simtiem bezpilota lidaparātu no Irānas, lai veiktu uzbrukumus, veiktu elektroniskus pretpasākumus un iznīcinātu objektus Ukrainā. ASV lēš, ka tagad Krievijas rīcībā jau ir daļa Irānas bezpilota lidaparātu.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti