LTV filmēšanas grupa Ukrainā apmeklēja karavīrus treniņu brīdī, kad viņi gatavojās uzdevumiem frontē.
Dronu uzdevums ir aizsargāt karavīrus
Vēl zaļuma neskarti lauki un ass agra pavasara vējš. Ukrainas armijas karavīri no 124. brigādes gatavojas darbam frontē. Viņu pārziņā ir droni – šajā karā tik svarīgais ierocis.
Šīs ir dažas stundas, ko pavadīt laukā bez ienaidnieka. Viņu darba lauks ir fronte, kas dun vairākus kilometrus tālumā. Šie ir karavīri, kuri sargā Hersonu, Dņepras upes labo krastu laikā, kad otru krastu – kreiso – ir okupējusi Krievijas armija.
Šīs dienas uzdevums pacelt dronu arī vējā, noturēt, vadīt, tā, lai tas sasniegtu un iznīcinātu ienaidnieka mērķi.
Tā saucamajiem kamikadzes droniem, no kuriem daudzi reālajā dzīvē vairs atpakaļ neatgriežas, šoreiz piestiprināta lādiņu imitācija. Pacelšanās ir skaļa un strauja. Arī īstajā kaujā visam ir jābūt maksimāli precīzi un ātri.
Droni, kā saka karavīri, šajā karā ir gluži kā papildu armija.
"Viens drons var iznīcināt vienu mērķi. Kāds drons un kāds mērķis, tas jau ir cits jautājums.
Bet tomēr tie ir ļoti svarīgi, jo viens drons iznīcinot vienu mērķi, aizsargā vienu mūsu karavīru," stāsta kaujas dronu vada komandieris ar segvārdu "Stičs".
"Droni ir ārkārtīgi svarīgi," piebalso dronu pilots ar segvārdu "Tatārs".
"Lai jūs saprastu – viens drons ir viens šāviņš. Ir reizes, kad dienā pret ienaidnieku palaižam piecdesmit dronu. Tie mums ir ārkārtīgi nepieciešami. Tieši šie kamikadzes droni."
Lielākā daļa puišu, kuri dienē šajā brigādē, pirms kara bija citā dzīvē un vai nu tikuši mobilizēti, vai armijā pieteikušies paši.
Viņa mājās tagad saimnieko okupanti
Karavīrs ar segvārdu "Reds" ar droniem darbojas jau vairākus gadus. Bet kaujas apstākļos – vairākus mēnešus. Pirms kara viņš bija auto mehāniķis.
"Ienaidnieka piloti jau arī mērķē uz mums. Visbīstamākie ir aviobumbu un citu smagu ieroču uzlidojumi mūsu pozīcijām. Mēs cenšamies sevi daudz maz piesegt un aizsargāt. Bet ir tādi ieroči, no kuriem nenoslēpsies," atzīst "Reds".
Viņam būt pozīcijās pie Hersonas ir īpaši nozīmīgs un vienlaikus ļoti grūts uzdevums. Otrā Dņepras upes krastā, kur tagad saimnieko okupanti, atrodas viņa mājas. "Reds", paceļot dronus no šīs krasta tās bieži redz.
"Katru dienu uz tām skatos. Ko es redzu? Drupas un postījumus. Diemžēl. Šie cilvēki, kurus par cilvēkiem grūti pat nosaukt, nekad neko labu nav nesuši."
Gan "Reds", gan pārējie karavīri stāsta, ka katram ir sava motivācija būt armijā un izcīnīt uzvaru. Un katrs, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, var būt noderīgs. Divi gadi ir ilgs laiks, un tas prasa ne tikai lielu fizisku, bet arī emocionāli spēku.
"Gribas pēc iespējas ātrāk saņemt dronus, iznīcināt ienaidnieku, atgriezties mājās pie ģimenes," saka "Tatārs".
Cer atgriezties normālā dzīvē
"Reds" cer uz Rietumu sabiedroto atbalstu, lai Ukraina varētu saņemt ieročus, ar ko cīnīties pret okupantiem.
"Ļoti ceram, ka mūsu partneri ieklausīsies un palīdzēs mūsu karavīriem, kuri arī vēlas kādu dienu atgriezties normālā dzīvē, radīt bērnus, apceļot pasauli, savu dzimto zemi, nevis karot."
Tam piekrīt arī vada komandieris "Stičs".
"Ļoti vajag vairāk tehnisko līdzekļu. Vajag dronus. Bet katrs drons maksā, un tam visam vajag līdzekļus."
Hersonas virziens patlaban ir viens no karstākajiem. Krievijas armija, padzīta no Hersonas pilsētas un tās apkaimes, turpina būt tuvumā un šaut. Arī lauks, kurā trenējas dronu piloti, agrāk bija Krievijas okupēta teritorija. Te pat redzamas okupantu veidoto ierakumu pēdas.
Un tas ir vēl viens pamudinājums, nepagurt un cīnīties, lai tas nekad vairs neatkārtotos, un ienaidnieka armiju ne vien nelaist pāri upei, bet aizdzīt no Ukrainas zemes uz visiem laikiem.
