Krievijas armijas spēki no Zaporižjas atomelektrostacijas tuvumā esošajiem ciemiem turpina apšaudīt staciju, apšaudēs vainojot Ukrainu. Apšaudītas tiek arī apkārtnē esošās apdzīvotās vietas. Krivijrihas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls norāda: "Pār Dņepras upi apšauda Dnipro apgabalu. Viņi šauj arī pa Ņikopoli. Ir bojāgājušie, ievainotie. Pa nedēļu izšauts vairāk nekā 500 "Grad" raķešu. Ukrainas puse nešauj uz Enerhodaru, jo tur ir stacija, nevaram veikt pretdarbības.
Krievi gļēvi slēpjas aiz stacijas, pastāvīgi īsteno teroru pret upes krastos esošajām pilsētām."
Krievijas armija Zaporižjas atomstacijas teritorijā izvietojusi vairākas raķešu palaišanas sistēmas un citus ieročus un aprīkojumu. Tā BBC Ukrainas dienestam pastāstīja viens no Zaporižjas stacijas inženieriem. Viņš stāstījis, ka stacijas darbinieki ir apspiesti, dzīvo okupācijā bez normālām komunikācijām, bez veikaliem. Pārtiku no mašīnu bagāžniekiem tie pērk tirgos, un cilvēki ir pastāvīgās bailēs. Jau no pirmās okupācijas dienas stacijas personāls pazūd, un cilvēki tiek nolaupīti pēc noteikta algoritma – gan Enerhodaras sabiedriskie aktīvisti, gan stacijas dalībnieki, viņu tuvinieki un citi.
No Enerhodaras un apkārtējām apdzīvotām vietām cilvēki mēģina izbraukt, taču Krievijas kontrolpunktu dēļ veidojas milzīgas rindas, kurās cilvēkiem saulē jāsēž stundām ilgi. Visi gan nebēg. Arī Jana, kas dzīvo Ņikopolē, ko krievi apšauda, braukt prom nedosies. Viņas atbilde uz jautājumu, kādēļ Krievijas armija apšauda pilsētu, ir šāda: "Viņi nespēj pieņemt, ka dzīvojam labāk. Mēs esam brīvi cilvēki, bagāti cilvēki. Bet viņi ir vergi. Grib mūs par tādiem pašiem pataisīt. Tāpēc mēs te paliekam dzīvot, nebēgam, jo neesam tādi paši."
Enerhodaras pilsētas varasiestādes mudinājušas iedzīvotājus būt uzmanīgiem un neuzturēties pilsētas ielās. Tikmēr Enerhodaras mērs Dmitro Orlovs ziņoja, ka saņemta informācija par kārtējo okupantu provokāciju. Arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde uzskata, ka Krievija gatavo provokācijas un plāno apšaudīt staciju ar it kā Ukrainas militāro tehniku.
Izlūkdienests arī norāda, ka okupanti aktīvi īsteno propagandu, un šim nolūkam nesen uz staciju tika atvesti divi "aktieru" autobusi, kuriem būtu jāpilda it kā "vietējo iedzīvotāju un darbinieku" loma.
Vietējie iedzīvotāji un darbinieki atsakās piedalīties šādos iestudējumos.
Kā norāda Ukrainas armija, kopumā dienvidos situācija joprojām ir stabili saspringta, taču to kontrolē aizsardzības spēki. Pēc neveiksmīgām uzbrukuma operācijām uz sauszemes ienaidnieks saglabājis savas pozīcijas. Ukrainas armija turpina gatavošanos pretuzbrukumam dienvidos, lai atgūtu Hersonu.
Tomēr laikraksts "The Washington Post" raksta, ka Ukrainas armijai pagaidām pietrūkstot ieroču plaša mēroga pretuzbrukuma īstenošanai. Kā atsaucoties uz avotiem Ukrainas bruņotajos spēkos ziņo laikraksts, Krievija arī nosūtījusi papildspēkus uz Hersonas apgabalu, un pagājušajā nedēļā vien apgabalā ieradās aptuveni 3000 Krievijas karavīru, armijas kopskaitam tur sasniedzot vismaz 15 000 karavīru.
Slovākijas sabiedriskā raidorganizācija vēsta, ka Slovākija nodos Ukrainai iznīcinātājus "Mig-29" un ukraiņi lidmašīnas varētu saņemt jau septembrī. Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavs Nadžs izteicies, ka iznīcinātāji uz Ukrainu tiks nosūtīti, visticamākais, nākammēnes. Viņš piebildis, ka apmaiņā pret to Slovākija saņemšot vai nu naudu no Eiropas Savienības, vai arī kara tehniku no NATO. Viņš nenosauca konkrētu skaitu iznīcinātāju, kas tiks nodoti Ukrainai, vien piebilda, ka to vērtība tiek lēsta simtos miljonu eiro. Saskaņā ar sākotnējo informāciju runa varētu būt par 11 vai 12 lidmašīnām.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
