Pēc vairāku stundu ilgās pretterorisma operācijas Mariupolē, kas sākās agri no rīta, Ukrainas valdība paziņoja, ka ir izdevies ieņemt tā dēvētās Doņeckas tautas republikas štābu un aizturēt vairāk nekā 30 teroristu. Iekšlietu ministra vietnieks Antons Gerašenko norādīja, ka viņi aizvesti uz drošu vietu, piebilstot, ka tagad pie visām Mariupoles pilsētas administratīvajām ēkām tiek izkārti Ukrainas karogi.
Operācijā piedalījās Nacionālās gvardes vienības, kā arī divas Iekšlietu ministrijas īpašo uzdevumu vienības, savukārt bruņotie spēki pie pilsētas bija izveidojuši kontrolposteņus, lai neļautu separātistu kaujiniekiem masveidā izbraukt un izvest ieročus. Mediji vēsta, ka nogalināti 5 nemiernieki, bet valdības spēku rindās ievainoti vismaz četri.
Jaunākās sadursmes Ukrainas austrumos notika pēc tam, kad sašutumu bija izraisījusi trīs padomju laika tanku parādīšanās Doņeckas apgabalā. Tanki ieradās no Krievijas caur promaskavisko kaujinieku sagrābtajiem robežpunktiem. Saskaņā ar iekšlietu ministra vietnieka teikto, tanki atrodas Artjomovskas rajonā Doņeckas apgabalā, un, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, ir salūzuši. Domājams, tāpēc, ka separātisti nav mācējuši ar tiem pareizi apieties.
Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka šai bruņutehnikai tuvākajā laikā būs dots trieciens no gaisa, kā arī informēja, ka tanki savulaik piederējuši Ukrainai. Tie bija dislocēti Krimas pussalā, no kurienes tos pa jūru nogādāja Krievijā, un tad pāri robežai tie iegāja Ukrainā. Krievija šīs ziņas noliedza, apgalvojot, ka tā ir kārtējā nepatiesā informācija.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens piektdien brīdināja - ja ziņas par krievu tanku un citas bruņutehnikas ievešanu Ukrainā ir patiesas, tas iezīmētu „nopietnu krīzes eskalāciju.”
Komentējot gan tanku, gan cita bruņojuma ieplūšanu valsts nemierīgajos austrumu apgabalos, ukraiņu amatpersonas bija spiestas atzīt, ka nekontrolē aptuveni 184 kilometrus no 2200 kilometru garās robežas ar Krieviju.
Iekšlietu ministra vietnieks Gerašenko gan solīja, ka līdz sestdienai visa Ukrainas robeža ar Krieviju būs pilnīgā ukraiņu drošības spēku kontrolē. Viņš norādīja, ka bruņotie spēki naktī uz piektdienu „veica maršu no dienvidiem uz ziemeļiem un no ziemeļiem uz dienvidiem, lai noslēgtu to robežas daļu, kura palika nepiesegta pēc masveida teroristu uzbrukumiem.” Gerašneko apstiprināja, ka šīs operācijas laikā notika sadursmes un tika nogalināti divi ukraiņu karavīri. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, nogalināts desmit reizes vairāk separātistu kaujinieku, kaut gan skaitu neprecizēja.
Kad robeža būs noslēgta, uzsvēra Gerašneko, drošības spēki varēs apšaudīt visus pierobežas ceļus, un prokremilsko kaujinieku mēģinājumi iekļūt Ukrainā tiks novērsti.
Pēc tanku ieiešanas Ukrainā valsts jaunais prezidents Petro Porošenko sasaucis ārkārtas sapulci un telefoniski sazinājies ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, kuram paziņojis, ka Krievijas bruņutehnikas ierašanās ir nepieņemama.
Tomēr Ukrainas prezidenta preses dienests atzinis, ka saruna kopumā bijusi "paplašināta un par būtiskiem jautājumiem", un Porošenko esot arī apsveicis Putinu Krievijas dienā, kas atzīmēta ceturtdien.
Ārvalstu mediji vienlaikus pievērš uzmanību tam, ka Kremļa oficiālajā mājas lapā Porošenko pirmo reizi bez jebkādām atrunām nosaukts par Ukrainas prezidentu.
Pēc sekmīgās operācijas Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka situācija Mariupolē ir stabilizēta. Viņš arī uzdeva Doņeckas apgabala administrācijas vadītājam Sergejam Tarutam apgabala administrācijas biroju uz laiku pārcelt uz Mariupoli, jau sākot no šodienas.
Porošenko solījis nedēļas laikā izbeigt cīņas Ukrainas austrumos. Viņa padomniekiem un Kremļa pārstāvim ik dienu notiekot konsultācijas, un tajās šonedēļ esot izstrādāts sākotnējais miera plāns, kuram tagad ir nepieciešams Putina formāls atbalsts.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko inaugurācijas ceremonijā solījis rūpēties par miera atjaunošanu valstī, paužot gatavību iesaistīties miera sarunās ar nemierīgo reģionu pārstāvjiem.
Viņš arī paziņojis, ka kaujām austrumu reģionos jābeidzas šonedēļ. Kā sasniegt šos mērķus gan nav skaidrs. Prokremliskie separātisti paziņojuši, ka neuzticas Porošenko, turpina mobilizēt kaujiniekus, un sadursmes turpinās.
Pēc līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča varas gāšanas Krievija anketēja Krimu, bet Austrumukrainā parādījušies prokrieviski bruņoti kaujinieki, kuri pieprasījuši Doņeckas un Luganskas apgabalu neatkarību no Kijevas. Ukrainas spēki sākuši pretterorisma operāciju pret separātistiem.
