Jau kopš Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas savienības izveides, viens no galvenajiem jautājumiem ir bijis - vai šai organizācijai pievienosies arī viena no reģiona ietekmīgākajām valstīm Ukraina. Līdz šim Ukraina šādu ierosinājumu noraidījusi, vien paužot vēlmi meklēt iespējamos sadarbības punktus, kas netraucētu tai tuvināties Eiropas Savienībai. Taču šīs nedēļas tikšanā slaikā panākta vienošanās, ka jau rīt Minskā tiks parakstīts memorands par novērotāja statusa piešķiršanu Ukrainai Muitas savienības Eirāzijas ekonomiskajā padomē.
Kā pēc tikšanās Astanā paziņojis Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs, Krievija cer, ka, iegūstot novērotāja statusu, Ukraina beidzot novērtēs Muitas savienības sniegtās priekšrocības. Vienlaicīgi viņš uzsvēris, ka Ukrainai atvērsies tās valstis, kuras kopīgi plāno 2015. gadā izveidot Eirāzijas savienību, un Kijeva varēs pilnvērtīgi iesaistīties visās diskusijās un iesniegt savus priekšlikumus. Krievijas prezidenta padomnieks Sergejs Glazjevs gan piebildis, ka Ukrainas lēmumu atjaunot dalību Eirāzijas ekonomiskajā integrācijā nebūs savienojams ar Eiropas integrāciju, tostarp plānoto asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.
Šādi izteikumi jau izraisījuši asas diskusijas Ukrainā. Daži politologi norāda, ka ir parakstīta tikai vienošanās par novērotāja statusa izveidi, bet ko šāds statuss dos, pagaidām ir grūti teikt. Ukrainas parlamenta ārlietu komitejas pārstāvis no partijas UDAR Vladimirs Kurennojs intervijā radiostacijai Svoboda paudis pārliecību, ka prezidenta Janukoviča pieņemtais lēmums ir pretlikumīgs.
„Es nesaprotu, kas ir Muitas savienība, jo tā no starptautisko tiesību viedokļa joprojām ir līdz galam nepazīstama organizācija. No otras puses, jebkādas darbības, kas traucēs realizēt Ukrainas eirointegrācijas kursu, tiks uzskatītas par valsts apvērsumu. Mums ir likums par ārpolitikas principiem, kurš skaidri un nepārprotami nosaka, ka vienīgā iespējamā ārpolitika ir integrācija Eiropā. Viss pārējais ir politiskās spēles.
Arī Ukrainas ārlietu eksperts Aleksandrs Palijs uzskata, ka apmaiņā pret nenozīmīgām priekšrocībām Ukraina var saņemt tikai apdraudējumus:
„Muitas Savienībā neko neizlemj ne tikai novērotāji, bet neizlemj arī Kazahstāna un Baltkrievija. Visus lēmumus pieņem Krievija savās interesēs. Tāpēc Ukraina ir saņēmusi tikai iespēju savlaicīgi uzzināt, kādu kārtējo problēmu Ukrainai gatavo tās stratēģiskie partneri. Ar to pozitīvās lietas arī beidzas. Bet negatīvi ir vērtējama iespēja, ka dokumentos tiks iekļauti punkti, kas teorētiski var traucēt integrācijai Eiropas Savienībā.”
Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību Ukraina vēlas noslēgt jau šī gada novembrī. Iepriekš tā vairākkārt likusi noprast, ka centīsies sabalansēt savu dalību abās organizācijās un izvērst darbību tajās sfērās, kas viena otru neizslēdz. Taču, iespējams, ka pēdējo dienu notikumi šos nodomus var ievērojami sarežģīt.
