Kaujas un uzbrukumi

• Lielbritānijas Aizsardzības ministrija vēsta, ka Krievija plāno sarīkot pseidoreferendumu Hersonā par "Hersonas tautas republikas" izveidi, lai attaisnotu tās okupāciju. Šī dienvidu pilsēta ir nozīmīga, lai izveidotu sauszemes koridoru uz Krimu un dominētu Ukrainas dienvidos. Līdzīgu nelikumīgu referendumu Krievija rīkoja arī 2014. gadā Krimā.
• Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 21 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
• Krievijas spēki varētu atjaunot uzbrukumu metalurģiskajai rūpnīcai "Azovstaļ" Mariupolē, atsaucoties uz ASV organizāciju "Kara studiju institūts", vēsta BBC. Lai gan Krievija joprojām plāno turēt "Azovstaļ" aplenkumā, karavīri varētu būt ieinteresēti paātrinātā uzbrukumā, lai sasniegtu Kremļa noteiktu termiņu. Organizācija gan nevarēja pārliecināties par šāda termiņa esamību, par ko zināms no Ukrainas spēkiem.
• Krievijas spēki Slobožanskes virzienā turpina apšaudīt ar artilēriju un raķetēm Harkivu, Karasivku, Prudjanku un Korobočkinu, vēsta Ukrainas armijas ģenerālštābs.
• Aizvadītajā diennaktī Ukrainas armija Donbasā atvairījusi septiņus ienaidnieka uzbrukumus un iznīcinājusi 13 krievu tankus, trīs lielgabalus, 21 bruņutransportieri un notriekusi trīs bezpilota lidaparātus "Orlan-10".
• Krievija turpina uzbrukt Izjumas–Barvinkoves un Izjumas–Slovjanskas virzienā, taču panākumus negūst. Apšaudītas Velika Komišuvaha un Nova Dmitrivka.
• Krievija svētdien devusi piecus raķešu triecienus infrastruktūras objektiem Ukrainas Poltavas apgabalā, bet par cietušajiem un postījumiem informācijas vēl nav.
• Krievija pirmdien apšaudījusi vairākas dzelzceļa stacijas Ukrainas rietumos un vidienē.
• Krievijas karaspēks cenšas izvērst uzbrukumu Zaporižjas apgabalā un Doneckas apgabalā  Slovjanskas–Kramatorskas virzienā, taču agresoram jau sesto dienu tas neizdodas.
• Dienvidos Mikolajivas apgabalā Ukrainas spēkiem izdevies atgūt kontroli pār vairākām apdzīvotām vietām Hersonas apgabala tuvumā. 
• Harkivas apgabalā veiksmīga pretuzbrukuma rezultātā Ukrainas spēki atbrīvojuši trīs apdzīvotas vietas.

Civiliedzīvotāji

• Ukrainā nogalināti 3818 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti, pirmdien paziņoja Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Viņa gan norādīja, ka skaitļi nav precīzi, jo  tajos nav ņemta vērā situācija Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē un vietās Kijivas apgabalā, kam prokuratūra vēl nevar piekļūt.
• Krievijas pārstāvji paziņojuši, ka no pulksten 14 pēc Latvijas laika aptur karadarbību pie "Azovstaļ" rūpnīcas Mariupolē, lai dotu civiliedzīvotājiem iespēju evakuēties no šīs teritorijas. Līdz šim šāda evakuācija nav notikusi, jo ukraiņi netic Krievijas solījumiem par uguns pārtraukšanu, kā arī nevēlas evakuēties uz Krievijas kontrolēto teritoriju. Ukraina pieprasa garantijas, ka Krievija neliks šķēršļus civiliedzīvotāju evakuācijai.
• Ukrainas amatpersonas norādījušas, ka Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Ukrainas austrumos svētdien nogalināti septiņi civiliedzīvotāji. Doneckas apgabalā nogalināti pieci un ievainoti vēl pieci cilvēki, bet Harkivas apgabalā nogalināti divi un ievainoti 14 cilvēki. 

Starptautiskie notikumi

• Ukrainā negaidīti ieradās Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā, kā arī solīja papildu militāro atbalstu.
• Polijas premjers Mateušs Moraveckis atzinis, ka Polija nosūtījusi Ukrainai tankus. Detaļas viņš neatklāja, bet neoficiāli tiek ziņots par 100 modernizētiem tankiem T-72.
• Ukrainas nopublicētajā Krievijas spiegu sarakstā iekļautie Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) darbinieki ir apmeklējuši arī Latviju, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā.
• Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs.
• Krievijas pilsētā Brjanskā, kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.
• Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) svētdien pieprasīja atbrīvot četrus tās novērotājus – Ukrainas pilsoņus, kas aizturēti oficiālās Kijivas nekontrolētajā Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijā. Tā dēvēto tautas republiku pārstāvji norādīja, ka organizācijas pārstāvji nodevuši militāra rakstura informāciju Ukrainas un citu valstu izlūkdienestiem, bet EDSO to kategoriski noliedz.
• Igaunija uz pieciem gadiem aizliegusi iebraukt valstī Krievijas mūziķiem Filipam Kirkorovam un Poļinai Gagarinai.

Kas notika 24. aprīlī 

• Krievijas spēki apšaudīja metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju Mariupolē, neraugoties uz Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt.
• Ukrainas Bruņotie spēki atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām Hersonas apgabalā
• Okupētajās Harkivas apgabala teritorijās Krievija sākusi ierīkot sava mobilā operatora "Megafon" sakaru iekārtas un ieviest norēķinus rubļos.
• Svētdien tika mēģināts, bet neizdevās izvest civiliedzīvotājus no Mariupoles.
• Zelenskis apsveikumā pareizticīgo Lieldienās uzsvēra, ka Ukrainas pusē ir "taisnība, cilvēki un Dievs".

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.