Kaujas un uzbrukumi

• Krievija svētdien devusi piecus raķešu triecienus infrastruktūras objektiem Ukrainas Poltavas apgabalā, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Lunins.
• Ukrainas Bruņotie spēki atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām Hersonas apgabalā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". 
• Naktī uz svētdienu Krievijas spēki apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas Dnipropetrovskas apgabalu, sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezņičenko.
• Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju Mariupolē, neraugoties uz prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.

Civiliedzīvotāji

• Krievija atteikusies svētdien, pareizticīgo Pirmajās Lieldienās, nodrošināt uguns pārtraukšanu, lai dotu iespēju evakuēt cilvēkus no Mariupoles, paziņojusi Ukrainas vicepremjere, par pagaidu okupēto teritoriju reintegrāciju atbildīgā valdības ministre Irina Vereščuka.

• Okupētajās Harkivas apgabala teritorijās Krievija sākusi ierīkot sava mobilā operatora "Megafon" sakaru iekārtas un ieviest norēķinus rubļos, kā arī aicināt cilvēkus doties iepirkties uz Krieviju, lai iegādātos pārtiku un medikamentus, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

• Arī svētdien tiek mēģināts no Mariupoles evakuēt civiliedzīvotājus, atvērt humānos koridorus, lai Krievijas karaspēka aplenkto un sagrauto pilsētu varētu atstāt sievietes, bērni un vecāki cilvēki, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Mēģinājums izvest cilvēkus 23. aprīlī nav izdevies, jo Krievijas spēki apšaudījuši cilvēku uzņemšanas punktus. Vienlaikus Vereščuka sociālajā tīklā "Telegram" aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, jo Krievija plāno paralēlos evakuācijas koridorus, kuri ved uz Krievijas teritoriju.

• Kijivā pēc Lieldienu nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00.

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien apsveicis pareizticīgos Lieldienās, uzsverot, ka Ukrainas pusē ir "taisnība, cilvēki un Dievs". Uzrunājot tautu no Kijivas Sv.Sofijas katedrāles, viņš norādījis, ka Lieldienas ir svētki, kuros tiek svinēta dzīvības uzvara pār nāvi, labā uzvara pār ļauno un gaismas uzvara pār tumsu. Ukraina izlūdzas Dievam tikai vienu – mieru un uzplaukumu, sacījis prezidents, aicinot visus savas valsts pilsoņus sargāt sevi, savus tuviniekus un Ukrainu.

Pasaules reakcija un secinājumi

• Mēs aizstāvam ne tikai sevi, bet visu demokrātisko pasauli. Jūs taču redzat, ar kādu nežēlību Krievijas agresors bombardē citu starpā arī Harkivas pilsētu, Ukrainas austrumus. Harkiva patlaban ir priekšpostenis, kas stāv un viņus notur. Mēs gribam aizstāvēt demokrātiskās un eiropeiskās vērtības, mums tas ir ļoti svarīgi, intervijā Latvijas Televīzijai norādīja Harkivas mērs Ihors Terehovs.

• Kā norāda daudzi militārie analītiķi, krievu armijai trūkst pieredzes un nodrošinājuma tik liela mēroga karam, ko labi parādīja jau pirmās kara nedēļas. Krievijas armijas kļūdas un pastrādātie kara noziegumi dzirdami pārtvertajās krievu telefonsarunās, ziņo LTV raidījums “De facto”.

• Šveice liegusi Vācijai piegādāt Ukrainai kaujas mašīnām "Marder" paredzētu munīciju, kas ražota Šveices uzņēmumā, raksta avīze "Sonntags Zeitung".

• Lai vājinātu Krievijas militāro potenciālu, vajadzīgas ne tikai ekonomiskās sankcijas, vēl svarīgāk ir atņemt Krievijai intelektuālo potenciālu, arī cilvēkus, kuri izstrādā tankus un raķetes, intervijā norādīja Lielbritānijā mītošais Krievijas ekonomists Andrejs Movčans.

• Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks svētdien aicinājis Maskavu sarīkot īpašu sarunu kārtu saistībā ar situāciju Mariupolē un Krievijas spēku apšaudītajā metalurģiskajā rūpnīcā "Azovstaļ", kur pazemē joprojām atrodas simtiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju.

• Lietuva ierosina Eiropas Savienībai (ES) ieviest sankcijas pret Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, kurš atbalsta Kremļa agresiju Ukrainā, intervijā portālam "15min.lt" apliecinājis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

• Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā Hersonā tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizēja ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša lēmumu nākamnedēļ vispirms ierasties vizītē Maskavā,  bet tikai pēc tam – Kijivā. Pēc Zelenska domām, "loģiskāk būtu vispirms pabūt Ukrainā, ieraudzīt to, un jau pēc tam braukt uz Krieviju un runāt".

Kas notika 23. aprīlī

• Krievijas karaspēks centās izvērst uzbrukumu visā Donbasa frontē, taču tam neizdevās gūt ievērojamus panākumus.
• Krievija apšaudīja Ukrainas teritoriju no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā.
• Sestdien Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu. Apšaudē dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, 20 ievainoti. 
• Kijivas apgabalā Bučā noslēdzas Krievijas okupācijas laikā nogalināto un mirušo cilvēku līķu savākšana un ekshumācija.
• Ukraina atkārtoti mēģināja nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles.
• Kopš kara sākuma no Ukrainas uz Poliju devušies vairāk nekā 2,9 miljoni bēgļu, ziņoja Polijas robežsardze.
• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi Moldovas robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis.
• Krievijas Tieslietu ministrija papildinājusi "mediju ārvalstu aģentu" sarakstu ar vairākiem žurnālistiem un aktīvistiem.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.