Ukraina piedzīvo jaunus Krievijas raķešu uzbrukumus

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā un citviet visā valstī šorīt skanēja gaisa trauksme, kas brīdināja par iespējamiem raķešu un aviācijas uzbrukumiem.

Drīz pēc tam pienāca ziņas par spēcīgiem sprādzieniem Hmeļnickas apgabalā Ukrainas rietumos un Hersonas apgabalā valsts dienvidos. Savukārt Mikolajivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paziņoja, ka reģionā strādā pretgaisa aizsardzības sistēmas. Viņš sociālajos tīklos publicēja attēlu, kurā redzama notriekta ienaidnieku raķete. Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks pavēstīja, ka Krievija uzbrukumā izmantoja taktiskos bumbvedējus, kas palaida raķetes no gaisa telpas virs Ukrainas okupētajām teritorijām.

Ukrainas Bruņoto spēku preses dienests paziņojis, ka Melnajā jūrā atrodas divi Krievijas karakuģi ar 12 spārnotajām raķetēm „Kalibr”, kuras var palaist jebkurā brīdī. Ukrainas amatpersonas brīdina, ka tuvākajās dienās valsts var piedzīvot jaunus Krievijas raķešu masveida uzbrukumus, jo tuvojas 23.februāris, kad Krievijā atzīmē Padomju armijas dienu, un 24.februāris, kad apritēs gads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.

Smagas cīņas turpinās frontē Ukrainas austrumos

Joprojām smagas cīņas turpinās frontē Ukrainas austrumos. Krievijas karaspēks jau vairākus mēnešus cenšas ieņemt Bahmutas pilsētu Doneckas apgabalā. ASV Baltā nama nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs apgalvo, ka pēdējo dienu laikā Krievijas spēkiem ar algotņu grupējumu „Vagner” priekšgalā ir izdevies gūt panākumus Bahmutas tuvumā.

„Šai operācijai, kurā piedalās gandrīz tikai „Vagner” kaujinieki, nav stratēģiskas nozīmes. Pēdējās dienās viņi ir nedaudz pavirzījušies uz priekšu Bahmutā un tās apkaimē, un mēs noteikti nevaram paredzēts, kāds būs iznākums. Taču ir ļoti iespējams, ka viņi varētu gūt panākumus Bahmutā,” sacīja Baltā nama pārstāvis.

Krievija cieš milzīgus zaudējumus karā Ukrainā

Kērbijs arī pastāstīja, ka grupējums „Vagner” ir piedzīvojis milzīgus dzīvā spēka zaudējumus karā Ukrainā: „Mēs lēšam, ka „Vagner” ir zaudējis vairāk nekā trīsdesmit tūkstošus algotņu. No tiem aptuveni deviņi tūkstoši gāja bojā kaujās. Aptuveni puse no kritušajiem „Vagner” algotņiem ir nogalināti laikā kopš decembra vidus.”

Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voliss ir izteicies, ka nekas neliecina par Krievijas gatavošanos tik plaša mēroga ofensīvai, kādu tā veica pērn 2022.gada 24.februārī. Tajā pašā laikā Krievija ciešot milzīgus dzīvā spēka zaudējumus, mēģinot uzbrukt vairākos virzienos frontē, pārsvarā izmantojot slikti sagatavotus un nepietiekami apbruņotus mobilizētos karavīrus.

Britu aizsardzības ministrs prognozējis, ka ar šādu taktiku krievi frontē varbūt arī pavirzīsies uz priekšu, taču tas notikšot pa metriem, nevis pa kilometriem.

KONTEKSTS

2022.gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.