Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc Ramšteinas bāzē notikušajām rietumvalstu aizsardzības ministru sarunām.
Tikmēr Rietumu analītiķi uzskata, ka Ukrainas frontē pašlaik ir iestājies strupceļš, bet Maskava pastiprina informatīvo cīņu, lai krievu sabiedrībai attēlotu Ukrainu kā arvien bīstamāku valsti.
Aptuveni 50 Ukrainas sabiedroto valstu aizsardzības ministru tikšanās Ramšteinā, Vācijā piektdien noslēgusies ar Rietumu partneru apņemšanos piegādāt Ukrainai kārtējo apjomīgo militārās palīdzības sūtījumu. Tās būs gan bruņumašīnas, gan raķešu un pretraķešu iekārtas, gan artilērija un munīcija.
Zelenskis izsaka pateicību par līdzšinējo atbalstu
Kā jau iepriekš tika prognozēts, lēmums par smagajiem kaujas tankiem, īpaši Vācijā ražotajiem un daudzu valstu bruņojumā esošajiem "Leopard" tankiem, tā arī netika pieņemts. Galvenokārt Vācijas iebildumu dēļ.
Iepriekš izskanēja ziņas, ka dažas valstis būtu gatavas tankus nodot Ukrainai arī bez Vācijas piekrišanas, taču šie solījumi palikuši tikai solījumu līmenī, valstīm apzinoties, ka šis tomēr ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums.
Komentējot Ramšteinas sanāksmes rezultātus, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicies Rietumu sabiedrotajiem par katras valsts sniegto ieguldījumu.
"Kopumā varam secināt, ka šī Ramšteinas tikšanās stiprinās mūsu noturību. Partneri ir stingri savā nostājā – viņi turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams mūsu uzvarai," teica Zelenskis.
"Jā, mums joprojām nāksies cīnīties par moderno tanku piegādāšanu, taču ar katru dienu mēs padarām acīmredzamāku to, ka nav alternatīvu lēmumam par tankiem. Es uzrunāju Ramšteinas dalībniekus un mūsu aizsardzības kontaktgrupu. Un es pateicos visiem partneriem, kuri atbalstīja mūsu nostāju šajās diskusijās."
Ukraina: iznīcināto okupantu skaits pārsniedzis 120 000
Zelenskis vienlaikus aicinājis sabiedrotos domāt par piegāžu termiņiem, ko nepieciešams cik vien iespējams pasteidzināt. Kā jau izteicies ASV prezidents Džo Baidens, Ukraina saņems visu palīdzību, kas tai būs nepieciešama.
Ukrainas Bruņotie spēki sestdien paziņojuši, ka iznīcināto Krievijas iebrucēju skaits ir pārsniedzis 120 000.
Savukārt britu izlūkdienests uzskata, ka situācija ir nonākusi strupceļā, taču ir iespējama lokāla Krievijas spēku pavirzīšanās uz priekšu Bahmutas virzienā.
Iepriekš arī Vācijas izlūkošanas dienests pauda bažas par to, ka Bahmutas tuvumā Ukrainas armija cieš lielus zaudējumus un arī tās rindās ik dienu kritušo skaits esot mērāms trīsciparu skaitļos.
Maskavā izvieto pretgaisa aizsardzības sistēmas
Pēdējo dienu laikā liela uzmanība tiek pievērsta arī Krievijas galvaspilsētai Maskavai, kur uz vairāku administratīvo ēku jumtiem, tostarp arī uz Aizsardzības ministrijas ēkas, ir izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kā uzskata amerikāņu domnīca "Kara izpētes institūts", Kremlis šādi ir rīkojies, lai, visticamāk, radītu provocējošus vēstījumus informatīvajā telpā un pastiprinātu pret Ukrainu vērsto negatīvo noskaņojumu.
Amerikāņu eksperti uzskata, ka Maskava vēlas panākt, lai karš Ukrainā tiktu parādīts kā Krievijas sabiedrību arvien vairāk apdraudošs, vienlaikus ļoti labi apzinoties, ka Maskava diez vai būs Ukrainas triecienu mērķis.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
