Ministrs ar šādu paziņojumu nāca klajā Stokholmā pirms Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru sanāksmes, reaģējot uz laikraksta "The New York Times" otrdienas publikāciju, kurā, pamatojoties uz jaunāko ASV izlūkošanas informāciju, apgalvots, ka "Nord Stream" saspridzināšanu, iespējams, veicis grupējums, kas atbalsta Ukrainu.
Rezņikovs norādīja: "Manuprāt, tas ir mazliet dīvains stāsts. Tas nav saistīts ar mums. Un es domāju, ka oficiālo iestāžu izmeklēšana aprakstīs katru detaļu. Tas gan būtu kā kompliments mūsu specvienībām, bet to mēs neesam darījuši."
Saskaņā ar laikraksta ziņoto nekas neliecina, ka grupējums būtu darbojies pēc Ukrainas valdības amatpersonu rīkojuma. "The New York Times" arī neatklāja, kur iegūta šāda informācija.
Taču "Nord Stream" sabotāža nāca par labu Ukrainai, apgrūtinot Krievijas iespējas iekasēt naudu no dabasgāzes pārdošanas Rietumeiropai, norādījis laikraksts.
Tajā pašā laikā incidents izraisīja arī gāzes cenu kāpumu, kas ietekmēja Ukrainas sabiedrotos, sevišķi Vāciju.
"The New York Times" ziņo, ka sabotieri ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretinieki, bet viņu vārdi netiek atklāti. Netiek atklāts arī operācijas vadītājs un finansētājs.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks jau otrdien tviterī paziņoja, ka Ukrainai nav nekādas saistības ar gāzesvadu "Nord Stream" saspridzināšanu un tā neko nezina par grupējumiem, kas to būtu varējuši veikt.
"Nord Stream" sabotāžu izmeklē Vācijas, Zviedrijas un Dānijas varasiestādes.
Vācijas mediji vēsta, ka, pēc Vācijas izmeklētāju domām, sabotieru grupā ietilpa pieci vīrieši un viena sieviete, kas izmantojuši profesionāli viltotas pases. Viņi iznomājuši laivu un izbraukuši no Rostokas. Laivā bijis kapteinis, divi ūdenslīdēji un divi niršanas palīgi, kā arī viena sieviete ārste.
Vācijas raidorganizācijas ARD un SWR, kā arī laikraksts "Die Zeit" ziņo, ka Vācijas izmeklētāji atklājuši sprāgstvielu pēdas uz galda laivas kajītē.
Vāciešiem piederošo jahtu bija noīrējusi Polijā bāzēta kompānija, kas "acīmredzot pieder diviem ukraiņiem", tāpēc arī šīs aizdomas par Ukrainas iesaisti.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādīja: "Es zinu ziņojumus par šo pētījumu. Es tos izlasīju ar lielu interesi, bet mums šeit ir skaidri jānošķir, vai tas bija ukraiņu grupējums, tātad tas varēja būt pēc Ukrainas pasūtījuma, vai arī proukrainisks, bet bez valdības ziņas. Bet es brīdinu neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tur ir ekspertu viedokļi un tiek runāts arī par to, ka tā varētu būt tā saucamā viltus operācija. Tā vēsturē nebūtu pirmā tāda reize."
Jebkāda iespējamā Kijivas saistība ar uzbrukumu, kas pēc būtības ir Krievijas gāzes vada sabotāža un no tāda viedokļa loģiska kara laikā, varētu radīt saspīlējumu attiecībās starp Ukrainu un Vāciju, kas ir viena no svarīgākajām civilās un militārās palīdzības piegādātājām Ukrainai.
KONTEKSTS:
2022. gada 27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums. Zviedrijas prokuratūra uzskata, ka gāzes vada "Nord Stream" sprādzienu ir izraisījusi sabotāža.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
