Zviedrijas prokuratūra: «Nord Stream» gāzesvadu eksplozijas bija sabotāža

Zviedrijas prokuratūra uzskata, ka gāzes vada "Nord Stream" sprādzienu ir izraisījusi sabotāža. Gāzes noplūdes vietā Baltijas jūras dzelmē izmeklētāji ir atraduši sprāgstvielu pēdas, ka arī citus objektus. Daudzi rietumos uzskata, ka aiz šī sprādziena stāv Krievija. Tomēr Maskava noraida savu saistību ar notikušo.

Zviedrijas prokuratūra: «Nord Stream» gāzesvadu eksplozijas bija sabotāža
00:00 / 03:02
Lejuplādēt

Septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes.

Zviedrijas prokuratūra, ka arī Drošības dienests ir nākuši klajā ar paziņojumu par "Nord Stream" gāzes vada sprādzienu. Līdzšinēja izmeklēšana ir ļāvusi konstatēt, ka septembra beigās notikušo gāzes noplūdi Baltijas jūras dzelmē ir izraisījusi sabotāža.

Tomēr izmeklētāji uzskata, ka šobrīd būtu pāragri runāt par vainīgo noteikšanu. Papildu pierādījumu vākšana un ekspertīzes ļaus saprast vai būs iespējams izvirzīt apsūdzības. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka noplūdes vietā ir atrastas sprāgstvielu pēdas, ka arī citi objekti.

Rietumvalstis un Krievija publiski vaino viena otru sprādziena sarīkošanā. Krievijai tas varētu būt izdevīgi, jo sprādziena dēļ Eiropā pieauga gāzes cenas.

Turpretī Maskava sākumā apgalvoja, ka aiz notikušā stāvot Vašingtona, jo gāzesvada neesamība ļauj ASV pelnīt no sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības. Bet vēlāk paziņoja, ka sprādzienu ir sarīkojuši Lielbritānijas aģenti. Londona šādus pārmetumus kategoriski noraida.

Kā zināms, sprādzieni notika Zviedrijas un Dānijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, netālu no Bornholmas salas. Oktobra beigās uzņēmums "Nord Stream" nosūtīja uz notikuma vietu kuģi zem Krievijas karoga ar mērķi izpētīt zaudējumu apmēru Zviedrijas zonā. Novembra sākumā gāzesvada operators paziņoja, ka ir iznīcināti aptuveni 250 metri cauruļvada un jūras dzelmē ir atrasti trīs līdz piecus metrus lieli krāteri.

Gāzesvada sprādziens izraisīja diskusijas par kritiskās infrastruktūras drošību Eiropā. Par to piektdien Vācijā runāja arī G7 valstu iekšlietu ministri. Pēc sanāksmes viņi paziņoja, ka Krievijas karš pret Ukrainu rada nopietnus drošības riskus citām valstīm.

Lielbritānijas, Kanādas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas un ASV iekšlietu ministri pauž satraukumu par iespējamiem uzbrukumiem infrastruktūrai un par kaujinieku atgriešanos no Ukrainas. Tāpat pastāv arī kiberuzbrukumu riski, ko var organizēt ar Krieviju vai citām valstīm saistītie hakeri.

G7 valstu ministri solīja ciešāk sadarboties, lai nepieļautu Ukrainā nosūtīto ieroču nonākšanu kriminālo aprindu rokās. Jau iepriekš ir izskanējusi informācija, ka daži rietumvalstu sūtītie ieroči no Ukrainas nelegāli nonāk Eiropas Savienības valstu organizētās noziedzības rokās. Tādēļ Brisele solījusi palielināt kontroli, atzīstot, ka kara radītais haoss paver daudzas iespējas noziedznieku pasaulei.

Visbeidzot Kijivā piektdien ir ieradies arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš ir ticies ar Ukrainas prezidentu un premjerministru, kā arī citām amatpersonām. Galvenais vizītes mērķis ir apspriest Eiropas solīto finanšu palīdzību Ukrainai. Nākamgad Eiropas Savienība varētu aizdot Ukrainai 18 miljardus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti