"Aculiecinieki ziņo par virkni sprādzienu Belbekas aerodroma rajonā. Bija dzirdama sirēna, cilvēki redzēja Ārkārtējo situāciju ministrijas mašīnas, kuras devās uz turieni," teikts ziņapmaiņas platformas "Telegram" kanālā "ČP Sevastopoļ".
Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem okupētajā Krimā, vēsta, ka Belbekas lidlaukā nogranduši vismaz četri sprādzieni.
Okupantu ieceltais Sevastopoles gubernators Mihails Razvozžajevs paziņojis, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu.
SpēcīgI sprādzieni ceturtdienas vakarā bijuši dzirdami arī Kerčā, kur sākas pēc Krimas okupācijas uzceltais tilts, kas pussalu savieno ar Krieviju, atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, ziņo raidorganizācija "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība"(RFE/RL). Sprādzieni bijuši tik stipri, ka trīcējuši logu stikli un ieslēgusies automobiļu signalizācija.
Okupantu ieceltā Krimas vietvalža Sergeja Aksjonova padomnieks Oļegs Krjučkovs platformā "Telegram" ierakstījis, ka "Kerčā iedarbojušās pretgaisa aizsardzības sistēmas", piebilstot, ka "draudu pilsētai un tiltam nav".
Liels ugunsgrēks izcēlies munīcijas noliktavā Krievijas Belgorodas apgabala Timonovas ciemā, kas atrodas netālu no Ukrainas robežas, dzirdams sprādzienu troksnis, liecina sociālajos tīklos izplatīts video.
Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs vēlāk apstiprināja, ka aizdegusies munīcijas noliktava un tiek evakuēti Timonovas un Solotu ciemu iedzīvotāji.
Gladkovs piebilda, ka upuru un cietušo neesot, bet ugunsgrēka cēlonis tiekot noskaidrots.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs, komentējot sprādzienus Belbekas lidlaukā un Kerčā, kā arī ugunsgrēku munīcijas noliktavā Belgorodas apgabalā, platformā "Telegram" ierakstījis: "Kā jūs saprotat, mums ar to nav saistības. Smēķēt vajag mazāk."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
