Lai arī Ukrainas bruņotie spēki atzīst, ka ik dienu tiem izdodas notriekt līdz pat vairākiem desmitiem šo dronu, arvien asāk tiek izjusts pretraķešu aizsardzības sistēmu trūkums. Tās solījušas piegādāt vairākas rietumvalstis.
Krievija nevar atļauties tērēt raķetes, izmanto dronus
Pirms dažām dienām Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atbildot uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem, paziņoja, ka masveida triecieni Ukrainas teritorijai pašlaik nav nepieciešami, jo visi iepriekš izvirzītie mērķi esot sasniegti.
Ukrainas un Rietumu analītiķi gan norāda, ka šādai Putina "žēlsirdībai" ir pavisam cits izskaidrojums: Krievijas rīcībā esošie raķešu krājumi ir ļoti ierobežoti, katra raķete maksā miljoniem dolāru.
Piemēram, tiek lēsts, ka 10. oktobra masīvais raķešu uzbrukums izmaksājis 400 līdz 700 miljonus dolāru. Tādēļ šādus uzbrukumus Krievija var atļauties rīkot tikai pa retam, nevis katru dienu.
Dārgo raķešu vietā Krievija izmanto daudz lētākos, no Irānas iepirktos "kamikadzes" tipa dronus, kuru cena tiek lēsta uz 20 000 dolāru gabalā. Šie droni ir daudz primitīvāki par Turcijā ražotajiem "Bayraktar" droniem, kas ir Ukrainas armijas rīcībā, tomēr arī Irānas droni var nodarīt diezgan lielu postu, ja tos izmanto masīviem uzbrukumiem.
Ukraiņi mēģina ar automātu notriekt dronus
Pirmdien no rīta saņemtas ziņas, ka Ukrainas virzienā raidīti vairāki desmiti Irānas piegādāto dronu pašnāvnieku. Masveidīgām apšaudēm pakļauts Dņipropetrovskas un Sumu apgabals. Kā norāda Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji, visi droni ir palaisti no Ukrainas dienvidu reģiona un nakts laikā vien ir izdevies notriekt 37 lidaparātus.
Šīrīta uzbrukumi kārtējo reizi ir aktualizējuši jautājumu par pretgaisa aizsardzības sistēmu nepietiekamo skaitu Ukrainā, jo vairākos video redzams, ka dronus notriekt ar automātiem centušies vienkāršie patruļu policisti.
Taču ne visi bezpilota lidaparāti tiek notriekti. Četri droni šorīt izdarījuši triecienu arī galvaspilsētas Kijivas centrā. Neilgi pēc septiņiem no rīta viens no droniem trāpījis dzīvojamā ēkā. Tiek ziņots, ka šajā uzbrukumā trīs cilvēki ir gājuši bojā.
Mikolajivā uzbrūk saulespuķu eļļas cisternām
Notikuma vietā bija ieradies arī Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Heraščenko.
"Pašlaik es atrodos Kijivas centrā, kur bija atlidojis irāņu drons-pašnāvnieks un trāpīja dzīvojamai mājai. Pašlaik strādā glābēji un zem drupām ir dzirdamas cilvēku balsis. Tiek darīts viss iespējamais, lai viņus atbrīvotu. Tagad mēs varam redzēt, kādus mērķus izvēlas Putins saviem droniem, kurus viņam laipni piedāvā teroristi no Irānas. Tās ir dzīvojamās mājas Kijivas centrā."
Pilsētas vadība ir paziņojusi, ka no gruvešiem izdevies izglābt 19 cilvēkus.
Savukārt no ostas pilsētas Mikolajivas pienāk ziņas, ka tur Krievija ar irāņu droniem uzbrukusi terminālim, kur notiek saulespuķu eļļas pārkraušana.
Uzbrukumā bojātas cisternas ar šo pārtikas produktu. Ukrainas amatpersonas norāda, ka šajā terminālī tika pārkrauti 17% no visa pasaules saulespuķu eļļas eksporta, bet Krievijas uzbrukums vērtējams kā apzināts mēģinājums apturēt pārtikas eksportu no Ukrainas.
Zelenskis: Okupantus gaida taisnīgs sods
Reaģējot uz šīrīta uzlidojumiem, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka ienaidnieks var veikt triecienus pa ukraiņu pilsētām, taču ukraiņu tautu salauzt neizdosies. Pēc Zelenska vārdiem, okupantus gaida tikai taisnīgs sods un nākamo paaudžu nosodījums.
Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mohailo Podoļaks ir aicinājis pēc šīrīta uzbrukumiem izslēgt Krieviju no nākammēnes gaidāmā G20 samita.
Svētdien ļoti lielu satraukumu izraisīja arī ziņas par to, ka Irāna varētu nodot Krievijai gan vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes, gan vēl bezpilota lidaparātus un dronus-pašnāvniekus. Irānas amatpersonas gan paziņojušas, ka Krievijas un Ukrainas karā ievēro neitralitāti un nepiegādā ieročus izmantošanai karadarbībā.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka izteikusies, ka Vācija arī turpmāk sniegs Ukrainai militāro palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Par zenītraķešu sistēmas "Crotale" nodošanu Ukrainai ir paziņojusi arī Francija. Šīs sistēmas domātas maziem augstumiem un tuvām distancēm un varētu būt ļoti noderīgas tieši cīņai ar bezpilota lidaparātiem.
Visai negaidīti par iespējamo Ukrainas atbalstīšanu ir paziņojusi arī Izraēla. Pēc Irānas paziņojumiem Izraēlas diasporas lietu ministrs Nahmans Šajs paziņojis, ka Izraēlai vairs nav nekādu šaubu par to, kurā pusē šajā karā nostāties, tāpēc Izraēlai būtu jāpiešķir Kijivai tāda pati militārā palīdzība, kā to dara NATO valstis un ASV.
Viņš gan nav precizējis, par kādu tieši palīdzību ir runa. Šeit jāatgādina, ka vēl septembra otrajā pusē Ukrainas prezidents Zelenskis pauda sašutumu par to, ka Izraēla Ukrainai līdz šim nav īsti palīdzējusi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
