Tomēr eksperti arī norāda - oficiāla vienošanos anulēšana nozīmē, ka šādas saites starp Kijevu un Maskavu būs sarautas vēl vairākus gadus, arī tad, ja izdosies atrisināt konfliktu Ukrainas austrumos.
Ukrainas Augstākās Rada anulētās vienošanās ar Krieviju pārsvarā tika noslēgtas 1990.gados. Viena no tām attiecās uz to krievu karavīru tranzītu caur Ukrainu, kas bāzēti Moldovas separātiskajā reģionā Piedņestrā. Tiesa, pēc Krimas aneksijas un sākoties bruņotajam konfliktam Ukrainas austrumos, šī vienošanās faktiski vairs nedarbojās. Kāda augstu stāvoša ukraiņu valsts drošības amatpersona aģentūrai AFP norādīja, ka kopš tā laika Maskava ir atradusi citus ceļus, kā apgādāt Piedņestrā bāzētos karavīrus.
Otrs anulētais stratēģiskās sadarbības līgums lika Krievijai un Ukrainai aizsargāt vienai otras valsts noslēpumus. Cita bija vispārēja vienošanās par Krievijas militārajiem pārvadājumiem Ukrainas teritorijā, bet ceturtā attiecās uz savstarpējiem bruņojuma iepirkumiem, ņemot vērā, ka Ukrainā pēc Padomju Savienības sabrukuma palika vairākas ieročus ražotnes. Savukārt piektā vienošanās paredzēja izlūkošanas informācijas apmaiņu abu valstu starpā.
Viens no proeiropeiskajiem Radas deputātiem Mustafa Najevs paziņoja, ka viņš „nezina nevienu citu valsti, kas turpina būt draugos ar kaimiņu, kas nogalina tavus cilvēkus.” Viņš piebilda, ka tikai nesen uzzinājis, ka Kijevai joprojām ir vienošanās ar Krieviju par militāro un tehnoloģiju sadarbību.
Bet Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Komojedovs Ukrainas lēmumu kritizēja, paziņojot, ka tagad būs jādomā, kā rīkoties. Viņš piebilda, ka Maskava „nevar pamest Piedņestru un Moldovu,” ziņo aģentūra "Interfax". Tikmēr Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Augstākās Radas balsojumu nekomentēja.
Kaut lēmumu var uzskatīt par simbolisku, tiek norādīts, ka balsojums liecina par to, ka Minskas vienošanās par ugunspārtraukšanu Ukrainas austrumos praktiski nav veicinājusi jebkādu iespēju atjaunot uzticību starp Kijevu un Maskavu. Tāpat uzsvērts, ka, ja arī kādu dienu konfliktu izdosies atrisināt, šādu vienošanos atjaunošanai būs nepieciešams Ukrainas valdības un parlamenta atbalsts, bet šīs institūcijas tagad ir izteikti proeiropeiskas un Krievijai neuzticas.
Šāda „tiltu nodedzināšana” liecina, ka vidējā termiņā sadarbības atjaunošana, kāda starp abām pusēm bija vēl pirms dažiem gadiem, ir ļoti maziespējama, norādīja militārais analītiķis Mikhailo Paškovs. Turklāt, kamēr prezidents būs Vladimirs Putins, diez vai mainīsies arī Krievijas ārpolitika.
