Panorāma

Krievijā protesti A. Navaļnija atbalstam

Panorāma

Aicina tuviniekus motivēt seniorus vakcinēties

Saeimā nosoda Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām

Saeimas komisija nosoda Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Tam, ka Krievija palielina savu bruņoto spēku klātbūtni pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimas pussalā, kā arī plāno Ukrainas kuģiem slēgt daļu Melnās jūras akvatorijas, stingru nosodījumu paudusi Saeimas Ārlietu komisija.

ĪSUMĀ:

  • Saeimas Ārlietu komisija nosoda Krievijas aktivitātes pie Ukrainas robežas.
  • Deputāti: Eiropas sankcijas Krievijas agresijas ierobežošanai nav pietiekamas.
  • Deputāti arī kritizē nepietiekamu atbalstu Ukrainai.
  • ĀM: ES ieguldījums Ukrainas drošībā tiek sniegts. 

Deputāti apsprieda arī aktuālo situāciju Ukrainā un tās pierobežā, un arī to, ko vēl varētu darīt Krievijas agresijas ierobežošanai.   

Par Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanu pie Krievijas–Ukrainas robežas un arī okupētajā Krimas pussalā tiek minēti atšķirīgi skaitļi, kas svārstās no 100 000 līdz 140 000 Krievijas militārpersonu. Par to Ārlietu ministrijas pārstāvji trešdien, 21. aprīlī, informēja Saeimas deputātus, stāvokli raksturojot kā “izteikti saspringtu”.

Krievija savus motīvus nav izskaidrojusi, iespējams, tā dažādos veidos testē, ko var atļauties un cik tālu var iet.

“Tajos viņu sarunu šovos ir pēdējā laikā pat tādas retorikas par taktisko kodolieroču pielietošanu. Tīri simboliskā veidā, neuzbrūkot konkrētiem objektiem vai kā, bet neitrālos ūdeņos palaižot, tādā veidā sūtot skaidru signālu,” stāstīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība (NA)).

Sēdē sprieda, ka Eiropas sankcijas Krievijas agresijas ierobežošanai nav pietiekami stingras.

Piemēram, Krieviju no karadarbības varētu atturēt, ja pret gāzes vada “Nord Stream 2” būvi skaidri nostātos Vācija un citas Eiropas valstis. Un, ka būtu atbilstoši jāreaģē, ja gadījumā Krievija nolemtu atzīt pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas republikas. 

“Tad, es domāju, no rietumvalstu puses adekvāts solis būtu atzīt, piemēram, Čečenijas vai Jakutijas, vai citas republikas kā pilnvērtīgas starptautiskās partneres, nevis kā ietilpstošas Krievijas Federācijā. Tādai būtu jābūt tai attieksmei! Tādai būtu jābūt rietumvalstu nostājai!” paziņoja deputāts Jānis Dombrava (NA).

Ārlietu ministrijā gan nedomā, ka tāds priekšlikums varētu gūt atbalstu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu parlamentos.

“Viņus pārliecināt, ka tagad mēs atzīstam kaut kādu daļu no Krievijas par neatkarīgu valsti – tas būtu ļoti grūti realizējams arī no juridiskiem aspektiem, ļoti grūti realizējams solis,” norādīja Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Ilgvars Kļava.

Deputāti norādīja arī, ka atšķirībā no ASV, kas sniegusi ļoti nozīmīgu atbalstu Ukrainas armijas apbruņošanā, tai skaitā piešķirot prettanku raķetes “Javelin”, Eiropas Savienība Ukrainas militārajā stiprināšanā nav devusi tikpat kā neko.

“Es vienkārši skatos, ka no Eiropas Savienības šādu projektu, palīdzības praktiski nav. Un tas vienkārši liek uzdot jautājumu, ka mēs visādi palīdzam, bet tādā būtiskā [jautājumā], kas ir atturēšanas spēju, aizsardzības spēju stiprināšana – nu, mēs tā diezgan, kā saka, liberāli uz to skatāmies, ka tikai kādu nenokaitināt,” pauda Kols.

Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Eiropas Savienības ieguldījums Ukrainas drošībā tiek sniegts ar atbalstu reformās, piemēram, stiprinot Ukrainas robežsardzi un policiju.

“Tos drošības aspektus mēs saskatītu, ka tā ir NATO un NATO valstu loma, kur tiešām notiek regulāri mācības ar Ukrainu, kur ir arī atbalsts Ukrainas armijas reformām, kur tiešām tā ir  NATO stiprā puse.''

Latvijas nostāja, kā tas vairākkārt tika uzsvērts, ir nemainīga – skaidrs atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, konsekventi neatzīstot Ukrainai likumīgi piederošo zemju sagrābšanu.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti