Milanai ir deviņi gadi, un viņa ir no Kijivas. Uz kartītes ievainotam karavīram viņa uzlīmējusi Ukrainas karogu. Ar tēvzemi viņai saistās simtiem lietu. "Pat nezinu. Uzreiz nāk prātā nacionālais ēdiens. Borščs vai vareņiki. Bet vispār man Ukraina ir kā viena liela sirds. Pat ļoti liela! Es vēlos, lai visi karavīri arī būtu priecīgi. Un lai visu laiku ticētu, ka viņi uzvarēs. Tikai pateicoties viņiem, mēs uzvarēsim. Novēlu viņiem prieku!" stāstīja meitene.
Ukrainas bērni esot mīļi un jautri. Iecienītākās spēles esot kartupeļi, paslēpes un sunīši.
"Sunīšus var spēlēt ūdenī un uz zemes. Viens ir sunītis, un viņš tevi ķer. Tāpat kā ķerenes. Izvēlas, kurš sunītis, tas citus ķer," stāstīja Milana.
Esot prom no mājām, viņa sapratusi, cik maiga ir dzimtā valoda.
"Nesen sapratu, ka ukraiņu valoda ir tā... Piemēram, krievu valodā tu izrunā tā dusmīgi, ukraiņu – tā maigi. Mīļa valoda," stāstīja meitene.
Stjopam ir deviņi gadi, un viņš ir no Severodoneckas. Viņš pastāstīja: "Taisām kartītes karotājiem no Ukrainas, kuri guļ slimnīcā te, Rīgā. Paldies par palīdzību, ka mūs aizsargāja. Lai viņi ir stipri. Lai viņiem ir daudz spēka. Un lai viņi mums visiem palīdz. Puķes, lapiņas, vēl uzzīmēšu zemi. Un mieru. Ukraina ir laba zeme. Tur ir labi cilvēki. Vienmēr tev palīdzēs. Tur ir ļoti skaisti un labsirdīgi cilvēki."
Stjopam pietrūkst augļu. "Āboli ir, arbūzi un melones, zemenes un avenes. Novēlu bērniem, lai viņi ir veseli un lai ir laimīgi. Un lai saprot, kas notiek pasaulē! Un lai laimīgi atgriežas mājās!" zēns sacīja.
Bet mazais Mihails, Iras jaunākais dēliņš, pirmos soļus spēra Latvijas zemē.
"Mēs atbraucām, un viņam bija desmit mēneši, Rīgā iemācījās staigāt. Kur vien skaties, visur meklē asociācijas ar māju. Tur tagad ir arbūzi, plūmes, ķirši, un zemenes jau beigušies. Un kukurūza. Ieej lielveikalā, ieraugi kukurūzu. Tā gribas mājās, pie savas kukurūzas un dārza. Mums tur ir privātmāja," stāstīja Ira.
Viņas vidējais dēls kartītē novēl karavīriem spēku un izturību. Viņš uzsvēra: "Novēlu, lai viņi neatmet cerību, visi viņus atbalsta. Ukraina gaida uzvaru un atgriešanos mājās! Dzīviem!"
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
