Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien atklāja globālu kolektīvās finansēšanas platformu, lai palīdzētu valstij pretoties Krievijas agresijai un atjaunot karadarbībā sagrauto infrastruktūru. Tikmēr Polijas galvaspilsētā Varšavā notikušajā starptautiskā donoru konferencē izdevās savākt vairāk nekā sešus miljardus eiro Ukrainas atbalstam.
Bažas par iespējamo iebrukumu Moldovā
Ukraina jau 71. dienu pretojas iebrucējiem no Krievijas. Visā valstī ir pastiprinājušies Krievijas raķešu uzbrukumi, bet nopietnākās kaujas norisinās Ukrainas austrumos un dienvidos.
Ukrainas karaspēks ir uzsācis pretuzbrukumus Harkivas un Izjumas virzienos, paziņojis Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs.
Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs apgalvo, ka Mariupoles aizstāvjiem ir izdevies patriekt Krievijas spēkus no metalurģijas kombināta “Azovstaļ” teritorijas.
Tikmēr arvien lielāka spriedze veidojas Krievijas kontrolētajā Piedņestras apgabalā Moldovā. Vietējie mediji, atsaucoties uz avotiem spēka struktūrās, ziņo, ka ir notikušas apšaudes netālu no robežas ar Ukrainu.
Savukārt Ukrainas izlūkdienesti apgalvo, ka Krievijai esot skaidrs plāns iebrukumam Moldovā. Nevarot izslēgt, ka tas notikšot 9. maijā.
Ieguldījums brīvības uzvarā
Neraugoties uz to, ka Ukrainā turpinās karadarbība, Kijivā jau domā par valsts atjaunošanu pēc kara beigām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien iepazīstināja ar iniciatīvu “United24”, kuras mērķis ir iegūt finansējumu, lai stiprinātu valsts aizsardzību, nodrošinātu humāno palīdzību un likvidētu kara radītos postījumus. Kolektīvā finansēšanas platforma ļaus ikvienam pasaules iedzīvotājam palīdzēt Ukrainai, sacīja Zelenskis.
“Tikai kopā mums ir iespēja apturēt karu un atjaunot to, ko Krievija ir iznīcinājusi. Kopā mēs varam palīdzēt brīvībai sakaut tirāniju. Ar vienu klikšķi jūs varat ziedot līdzekļus mūsu aizstāvju aizsardzībai, mūsu civiliedzīvotāju glābšanai un Ukrainas atjaunošanai. Visi līdzekļi tiks pārskaitīti uz Ukrainas nacionālo banku un piešķirti attiecīgajām ministrijām. Katrs ziedojums var palīdzēt mums izcīnīt uzvaru," uzsvēra Zelenskis.
"Ziedojiet, lai aizsargātu, ziedojiet, lai glābtu, ziedojiet, lai atjaunotu.
Šodien Ukraina cīnās ne tikai par savu brīvību, bet par visas demokrātiskās pasaules brīvību. Mēs vienmēr atcerēsimies jūsu ieguldījumu Ukrainas uzvarā un brīvības uzvarā,” teica Zelenskis.
Eiropas Savienības solījums Ukrainai
Varšavā ceturtdien notika Polijas premjerministra Mateuša Moravecka un Zviedrijas premjeres Magdalēnas Andešsones kopīgi rīkota donoru konference, kuras laikā tās dalībnieki apsolīja piešķirt 6,3 miljardus eiro Ukrainas atbalstam.
Eiropas Savienība (ES) gatavojas piešķirt vēl 200 miljonus eiro humānās palīdzības sniegšanai Ukrainai. ES Padomes prezidents Šarls Mišels sacīja, ka prioritāte ir palīdzības sniegšana karā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem, pie kuriem viņš vērsās ar personīgu paziņojumu.
“Mēs palīdzēsim atjaunot jūsu valsti un jūsu ekonomiku, jūsu mājas, skolas, slimnīcas un uzņēmumus.
Drošās un pārtikušas Ukrainas nākotni, apvienojot rekonstrukcijas finansējumu ar nepieciešamajām reformām. Un šī nav tikai ilgtermiņā teorētiska vīzija. Rekonstrukcija sākas šodien,” paziņoja Mišels.
Ukrainai vajadzēs milzīgus līdzekļus, lai visu atjaunotu
Ukrainai vajadzību būs daudz, par to pārliecinājās arī LTV filmēšanas grupa, kas pašlaik atrodas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.
Pirms vairākām dienām Krievijas armijas raķetes uzlidojumā galvaspilsētā tika sagrautas mājas, bojā gāja vairāki cilvēki, upuru vidū bija arī ''Radio Brīvā Eiropa'' žurnāliste. Kara ēna pilsētā ir visu laiku, taču ir jūtami arī zināmi atvieglojumi, piemēram, jau pa ceļam uz pilsētu ir atcelti daudzi tā sauktie blokposteņi.
"Karavīri ir, bet mūs neapstādināja un dokumentus neprasīja, arī pie Maidana laukuma, kur patlaban atrodamies, šo šķēršļu ir mazāk. Krāvumi ir redzami, bet tie vairs nešķērso laukumu kā agrāk. Pieminekļi joprojām ir iekrauti smilšu maisos," vēsta LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
Pavisam skaudra aina pavērās Kijivas priekšpilsētās, iebraucot galvaspilsētā no Ļvivas puses, kur ir bijušas kaujas.
"Mēs redzējām sadegušu armijas tehniku, mājas – lielus tirdzniecības kompleksus un nelielus privātnamus – visus krāsmatās. Bija degušas koku audzes ceļa malā. Asfaltā bija izrautas milzīgas bedres. Ļoti cietušas bija daudzas degvielas stacijas. Tās bija ar izsistiem logiem, tukšas. Redzējām saspridzinātu tiltu, ko, škiet, tagad labo, jo, visticamāk, to bija saspridzinājuši paši ukraiņi, lai Krievijas karaspēks netiktu tālāk," stāsta Strazdiņa.
Postījumi ir lieli jau tik mazā areālā, un tāpēc saprotams, ka Ukrainai vajadzēs milzīgus līdzekļus, lai to visu atjaunotu.
Lukašenko pārsteigts par "speciālās operācijas" ieilgšanu
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka rietumvalstu militārais atbalsts Kijivai ir palēninājis Krievijas ofensīvu Ukrainā, taču tas nenovērsīšot Krievijas uzvaru. Peskovs reaģēja uz izdevuma “The New York Times” rakstu, kurā bija teikts, ka ASV izlūkdienestu sniegtā informācija ir palīdzējusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem likvidēt vairākus Krievijas spēku ģenerāļus.
Kremļa tuvākais sabiedrotais Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ceturtdien publicētā intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” aizstāvēja Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet neslēpa pārsteigumu, ka Maskavas tā dēvētā “speciālā operācija” ir ieilgusi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
