Atsākušās kaujas starp Armēniju un Azerbaidžānu ir turpinājums jau ilgstošam konfliktam starp abām valstīm.
"Emocijas te vienmēr sitīs augstu vilni," sprieda eksperts, atzīstot, ka šajā "karstasinīgajā atmosfērā" ir grūti prognozēt notikumu attīstību.
Tomēr diezin vai šīs kaujas izvērsīsies par "masveida karu", kurā būs "iesaistīti visi", tostarp arī Krievija, kas atbalsta Armēniju, un Turcija, kas savukārt ir Azerbaidžānas pusē.
"Šādu karu būtu ļoti grūti uzvarēt," lēsa Sprūds. Viņš skaidroja, ka taktiskā ziņā Turcija un Krievija ir konkurentes, bet stratēģiskā ziņā tās tomēr ir sabiedrotās.
KONTEKSTS:
Azerbaidžāna kontroli pār Kalnu Karabahu zaudēja pēc 1994. gada kara ar Armēniju.
Pagājušās nedēļas beigās uz faktiskās Kalnu Karabahas robežas izcēlās kaujas. Kalnu Karabaha tradicionāli ir uzskatīta par tā dēvēto iesaldēto konfliktu, un īpaši tiek norādīts, ka situācijas normalizēšanai atkal būtu nepieciešams izsludināt un, kas ne mazsvarīgi, arī ievērot pamieru.
Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padome aicinājusi armēņu un azerbaidžāņu spēkus nekavējoties izbeigt cīņu Kalnu Karabahā. Padomes paziņojumā nosodīta spēka lietošana un izteikta nožēla par zaudētām dzīvībām un civiliedzīvotāju upuriem.
Drošības padome arī apliecināja atbalstu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī ASV, Krievijai un Francijai to centienos uzņemties vidutāja lomu.
