Padomes paziņojumā nosodīta spēka lietošana un izteikta nožēla par zaudētām dzīvībām un civiliedzīvotāju upuriem. Dalībvalstis atbalsta ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša aicinājumu karojošajām pusēm nekavējoties izbeigt kaujas, mazināt saspīlējumu un bez vilcināšanās atgriezties pie jēgpilnām sarunām.
Drošības padome arī apliecināja atbalstu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO), kā arī ASV, Krievijai un Francijai to centienos uzņemties vidutāja lomu.
Tikmēr otrdien, 29. septembrī, lielāko rezonansi ieguva Armēnijas amatpersonu paziņojums, ka Turcijas iznīcinātājs notriecis Armēnijas gaisa spēku kaujas lidmašīnu. Oficiālā Ankara to noliedz, tomēr vienlaikus pauž gatavību palīdzēt Azerbaidžānai atgūt Kalnu Karabahu.
Eksperti uzsver, ka NATO dalībvalsts – Turcijas – iesaistīšanās cīņā ar Armēniju, kuru atbalsta Krievija, var vēl vairāk destabilizēt situāciju reģionā.
KONTEKSTS:
Pagājušās nedēļas beigās uz faktiskās Kalnu Karabahas robežas izcēlās kaujas. Kalnu Karabaha tradicionāli ir uzskatīta par tā dēvēto iesaldēto konfliktu, un īpaši tiek norādīts, ka situācijas normalizēšanai atkal būtu nepieciešams izsludināt un, kas ne mazsvarīgi, arī ievērot pamieru.
Azerbaidžāna kontroli pār Kalnu Karabahu zaudēja pēc 1994. gada kara ar Armēniju.
