Protesti pulcē vairāk nekā 6000
Kad svētdienas rītā pēc Kemnicas pilsētas svētku svinībām internetā izplatījās ziņa, ka iepriekšējā naktī pilsētas centrā nāvējoši sadurts 35 gadus vecs kubiešu izcelsmes vācietis un vēl divi vīrieši ievainoti, tālākie notikumi risinājās zibenīgi. Vēl pirms policija bija paguvusi apstiprināt, ka aizdomās par noziegumu aizturētie ir patvēruma meklētāji no Sīrijas un Irākas, vietējā futbola fanu grupa internetā jau bija ievietojusi uzsaukumu uz protesta mītiņu. Policijas spēki izrādījās par vājiem, lai novērstu nekārtības, tostarp uzbrukumus ārzemnieciska izskata cilvēkiem uz ielām.
Nākamajā dienā uz protestiem pulcējās vairāk nekā 6000 cilvēku. Viņiem pretī - krietni mazāka protestētāju grupa pret labējo radikālismu.
Vienā līnijā ar Kemnicas iedzīvotājiem gājienā maršēja arī no dažādām Vācijas pavalstīm sabraukušie neonacistisko grupējumu dalībnieki. Daži salutēja ar Hitlera sveicienu.
"Šī ir jauna kvalitāte. Agrāk labēji ekstrēmistiskās grupas un Nacionāldemokrātiskā partija savās demonstrācijās neizgāja ārpus paši sava loka. Tagad labējie ekstrēmisti sajaucas kopā ar cilvēkiem, kuriem varbūt patiešām ir raizes un bažas," atzina Saksijas integrācijas lietu ministre Petra Kepinga.
Piedalās arī "Alternatīva Vācijai"
Lai arī nepieredzēti agresīvs, šis nebūt nav pirmais ekstrēmisma uzliesmojums Saksijā. Gan labējais, gan kreisais ekstrēmisms jau kopš Vācijas atkalapvienošanās ir vairāk izplatīts tieši tā dēvētajās jaunajās jeb austrumu pavalstīs, kuras līdz Austrumu bloka sabrukuma atradās Vācijas Demokrātiskās Republikas sastāvā. Sevišķi daudz incidentu notiek Saksijā. Saksijas valdība jau agrāk vainota par radikālisma problēmu ignorēšanu.
"Pēc pirmajām protesta akcijām pret migrācijas politiku, kas 2015.gadā notika Drēzdenē ar nosaukumu PEGIDA (Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju) , visas valsts mērogā reakcija bija: šie sakši, kas dzīvo Drēzdenē un Austrumos, ir nezinoši un dumji, viņi nav sasnieguši Rietumvācijas līmeni, nav atvērti pasaulei, nav kosmoplītiski. Viņi izdomā neesošas problēmas, viņiem sirdis ir aukstas un naidpilnas. Šis viss solidarizē cilvēkus pavalstī un noved pie šādiem ekscesiem," vērtē politikas zinātnieks, Drēzdenes Tehniskās universitātes profesors Verners Patcelts.
Kopš 2015.gada iedzīvotājus Vācijas austrumu pavalstīs mobilizē arī labēji populistiskā partija "Alternatīva Vācijai", kas pērnajās Bundestāga vēlēšanās bija populārākā vēlētāju izvēle Saksijā. "Alternatīva Vācijai" ne tikai nenosodīja radikāļus Kemnicā, bet tās pārstāvji paši līdz ar viņiem piedalījās demonstrācijās un turpmākajās dienās paši sarīkoja jaunu mītiņu jeb "sēru maršu" kopā ar PEGIDA.
Protesti esot "saprotami", jo cilvēkus biedējot noziedzības pieaugums, ko nesusi "masveida imigrācija" Vācijā.
"Tas, ka tur pievienojas daži cilvēki, kaut kādi huligāni no futbola klubiem, protams, ir nepareizi. Un, ja tur staigā neonacisti ar Hitlera sveicieniem, tad tam ar mums ar to nav nekāda sakara. Bet tam nav sakara arī norūpējušamies pilsoņiem. Un tas nedeleģitimizē viņu rūgtumu un protestu," uzskata partijas “Alternatīva Vācijai” priekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands.
Ministrs: Jāparāda, ka demokrāti ir vairākumā
Pērn reģistrētās noziedzības līmenis Vācijā gan samazinājies par 9,6% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Noziegumu skaits, tostarp vardarbīgu, krities arī Saksijā.
"Ja šīs būtu [konkrētas] bailes no noziedzības, tad ar tām var nodarboties, noskaidrojot: kas īsti notiek, kādi cilvēki iesaistīti. Taču šeit mēs redzam spēcīgi politizētas emocijas. Tās ir [vispārinātas] bažas, un tieši tādas emocijas [ekstrēmistiskajiem] grupējumiem ir vajadzīgas. Internetā kursē izdomājumi, noziedzība tiek piedēvēta visiem migrantiem," norāda Bīlefeldes universitātes profesors, ekstrēmisma pētnieks Andreass Ciks.
"Mums jāpieceļas no dīvāna un jāatver mutes.
Mums visiem jāparāda pasaulei, ka mēs vairākumā esam demokrāti un ka rasisti ir mazākumā. Klusējošajam vairākumam jākļūst skaļākam,"
uzsvēris Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss no Sociāldemokrātiskās partijas.
Tikmēr arvien skaļāki kļūst aicinājumi partiju "Alternatīva Vācijai" pakļaut Satversmes Aizsardzības biroja novērošanai, līdzīgi kā tiek novērota neonacistiskā Nacionāldemokrātiskā partija. Tam atbalstu izteikuši Zaļās, sociāldemokrātu un kristīgo demokrātu partiju pārstāvji. Lēmumu gan var pieņemt tikai paši drošības dienesti.
