SPECIĀLI no Polijas: Strīdu daudz, taču valdošo politiķu popularitāte nemainās

• Attiecībās ar Briseli Varšava «ir atklājusi vairākas frontes»
• Strīdiem ap tiesu reformu galu neredz; sabiedrība prasa pārmaiņas, taču nav skaidrības, kādas tieši pārmaiņas būtu vajadzīgas
• Nevienprātībā par vēsturi «saiets ragos» ar Izraēlu, ASV un Ukrainu
• Polijas sabiedrība - sen nav bijusi tik sašķelta

Tiesu reformas, patvēruma meklētāji, Beloveža...

Reformas un likumi, kurus Polija pieņēmusi, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību, saka Brisele. Tā draudējusi iedarbināt Eiropas Savienības (ES) līguma 7.pantu, kas var novest pie sankcijām pret Varšavu. Polija otrdien, 22. martā, kārtējo reizi iesniedza paskaidrojumus EK par tiesu sistēmas reformām un joprojām uzskata, ka reformas ir likumīgas un apdraudējuma tiesu neatkarībai nav.

Kopš 2015.gadā Polijā pie varas nāca Jaroslava Kačinska vadītā nacionālkonservatīvā partija „Likums un taisnīgums”, Varšava savā ārpolitikā ieņēmusi konfrontējošu kursu. Tie ir gan strīdi ar Briseli par tiesu reformām un likuma varas apdraudējumu, gan atteikšanās uzņemt patvēruma meklētājus, gan runas par kompensāciju prasīšanu no Vācijas par 2.pasaules kara pāridarījumiem, gan nesaskaņas ar ES par koku ciršanu Belovežas gāršā.

Kopš decembra Polijas premjera amatā atrodas Mateušs Morvacekis – bijušais baņķieris, iepriekš finanšu ministrs.

Attieksmē pret Briseli viņš ieņēmis samiernieciskāku toni, taču nav skaidrs, vai tas Varšavas un Briseles attiecības mainīs arī pēc būtības.

Jāatzīmē, ka, šonedēļ Varšavā tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Moraveckis, komentējot jautājumu par likuma varas apdraudējumu, teica, ka viņam ar EK ir izveidojis „konstruktīvs dialogs”. „Varu teikt, ka tuneļa galā ir redzama gaisma, ka mums izdosies panākt vienošanos. Tas, protams, prasa sapratni no abām pusēm,” pauda Moraveckis.

Rietumi un tās vērtības kā drauds

Polijas tieslietu sistēma nav bijusi reformēta kopš komunisma krišanas, un valdības virzītās izmaiņas ir līdzīgas tām, kas darbojas arī Rietumeiropas valstīs, sarunā ar Latvijas Radio uzstāj Polijas parlamenta vicespīkers Rišards Terleckis (“Likums un taisnīgums”).

Ar viņu Latvijas Radio tiekas Polijas dienvidu pilsētā Žešovā, kur pirms nedēļas Polijas Austrumu studiju institūta (“Institute for Eastern Studies”) rīkotā forumā notika viedokļu apmaiņa par Eiropas jautājumiem.

Terleckis uzskata, ka Brisele nav iedziļinājusies Varšavas argumentos.

„Pret tā dēvētajām jaunās Eiropas valstīm izturas sliktāk nekā pret vecās Eiropas valstīm. Mēs rīkojamies saskaņā ar mūsu Polijas konstitūciju, pie kuras mēs pieturamies. Mēs negribam, lai jebkādas institūcijas no ārpuses mums diktētu, kā būtu jāizskatās mūsu tieslietu sistēmai. Es domāju, viens no svarīgajiem strīdus elementiem starp Poliju un EK ir tas, ka mēs nepiekritām uzņemt pārvietotos imigrantus,” sacīja Terleckis.

Iepriekš valdošās, tagad opozīcijā esošās centriski liberālās partijas „Pilsoniskā platforma” deputāts Marčins Švienčickis valdības politiku kritizē, tagad valdošo partiju apsūdz par „nacionālistisku retoriku” un „propagandas” izvēršanu. Likuma vara ir apdraudēta, saka Švienčickis.

Viņš uzskata, ka pret Varšavu būtu jāvērš ES līguma 7.panta procedūras pirmais solis, kas paredz balsojumu par brīdinājuma izteikšanu, ka dalībvalsts pārkāpj bloka pamatvērtības,

bet ne otrais solis, kas draudētu ar Polijas balsstiesību apturēšanu:

„Tas, ko dara valdošā partija, nav reformas, bet mēģinājums iegūt maksimālu kontroli pār tiesām. Mēs neatbalstām sankcijas pret Poliju, bet brīdinājuma izteikšana par to, ka likuma vara Polija ir apdraudēta, būtu pareizs solis,” saka opozicionārs. “Mēs pievienojāmies ES, un ikvienai valdībai būt jārīkojas saskaņā ar kluba noteikumiem, vai tā būtu poļu, vai ungāru, vai latviešu, vai vāciešu valdība. Ja mēs sūdzamies par valdības rīcību, bet paši nespējam aizstāvēt likuma varu, mēs prasām starptautisko institūciju aizsardzību. Tas ir tikai normāli. Šīm institūcijām ir jāseko līdzi, kas notiek dalībvalstīs, citādi mums būs Eiropa, kurā katrs dara ko vien grib,” norāda Švienčickis.

Pašā Polijā sabiedrības valdības reformu soļiem gan ir diezgan liels atbalsts, skaidro poļu politologs Bartolomejs Biskups.

„Sabiedrībā mūsu tiesu un tiesnešu tēls ir ļoti slikts. Cilvēki viņiem neuzticas. Cilvēkiem ir daudz stāstu par tiesu sliktu darbu.

Kopš komunisma krišanas nav bijis gandrīz nekādu reformu, nebija sistēmas patiesas dekomunizācijas. Tika uzskatīts, ka tiesneši sistēmu attīrīs paši, taču tas nenostrādāja. Protams, tagad ir cita tiesnešu paaudze, taču viņu tēls joprojām ir tāds pats,” saka Biskups.

Kopumā Polijā valda vienprātība, ka tiesu sistēmai ir vajadzīgas dziļas reformas. Bet, daudzu ieskatā, problēma ir veids, kādā valdošā partija to dara. Kritiķi uzskata, ka soļi ir pārāk radikāli, ka valdība vienus tiesnešus vienkārši nomaina pret citiem, sev labvēlīgākiem, un arī tiesu sistēmu pakļauj savai uzraudzībai.

Tiesu sistēmas reforma nav vienīgais jautājums, kurā Polijas valdība sagājusi ragos ar Briseli un citām ES valstīm, izskanot apsūdzībām, ka Varšava ir pret ES. Valdība šādus pārmetumus kategoriski noraida, norādot – tā pilnībā atbalsta ES, bet tai ir citāda vīzija par to, kādai tai vajadzētu būt.

Polijā valdošā partija „Likums un taisnīgums” Rietumus uztver kā draudu avotu, un tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem,

Varšavā vērtē domnīcas „Starptautiskais attiecību centrs” direktore Malgožata Boņikovska. „Agrāk visu politisko partiju līderi Eiropas Savienību redzēja kā iespēju, kā labu lietu avotu visos veidos – gan ekonomiski, gan ideoloģiski, ka mēs pievienojamies Rietumiem. ES un Rietumi bija brīvības simbols. Šī valdība, valdošā partija ES un Rietumus redz kā draudu avotu: ir vairāk lietu, no kurām mums būtu jābaidās, nekā lietas, no kurām varam gūt labumu,” komentē Boņikovska.

No džina pudeles izlaistais antisemītisms

Pēdējās nedēļās jauna diplomātiskās spriedzes fronte uzkurināta Polijas attiecībās arī ar tālākām valstīm – Izraēlu un ASV. Polijas parlaments februārī apstiprināja likumu, kas kriminalizē frāzes „poļu nāves nometnes” pieminēšanu, par to draudot ar trim gadiem cietumā. Šādi Varšava izlēmusi vērsties pret praksi ārvalstu medijos dažkārt šādi saukt nacistiskās Vācijas ierīkotās koncentrācijas nometnes Polijas teritorijā 2.pasaules kara laikā. Mērķis – nepieļaut Polijas valsts un poļu tautas nomelnošanu.

Pretrunīgi vērtētais likums izraisīja asu Izraēlas reakciju, kas, atzīstot, ka minētās frāzes izmantošana ir aplama, tomēr brīdināja, ka nepieļaus „patiesības sagrozīšanu un vēstures pārrakstīšanu”, paziņojot, ka daudzi poļi atbalstīja ebreju nogalināšanu un holokaustu. Arī ASV aicina Poliju vēlreiz izvērtēt likumprojektu, paužot bažas, ka tas var ierobežot vārda brīvību.

Šis pats likums saniknojis arī Ukrainu. Viena no sadaļām paredz cietumsodu arī katram, kurš noliegtu to, ka ukraiņu nacionālisti izdarījuši noziegumus pret poļiem laikā no 1925. līdz 1950. gadam vai ka tie sadarbojušies ar nacistisko Vāciju.

Kritiķi uzskata, ka Polijas valdības likums ir neadekvāta reakcija.

Bet Polijas ārlietu ministra padomnieks Pšemislavs Žuravskis vel Grajevskis, kaut uzskata, ka Ukrainas pieminēšana likumā bija kļūdains solis, uzstāj, ka kopumā tas bija vajadzīgs, lai holokausta kontekstā izgaismotu frāzes „poļu nāves nometnes” aplamumu. Vel Grajevska ieskatā diplomātiskās nesaskaņas būs īstermiņa, tās atrisināsies, bet likums būs sasniedzis savu mērķi. „Medijos atspoguļotie strīdi par šo jautājumu jau paši par sevi maina attieksmi. Protams, kā jau katrā kaujā, ir zaudējumi. Tomēr domāju, ka tagad ir ievērojami samazināta iespēja, ka izteiciens „poļu nāves nometnes” turpmāk tiks lietots bez piedomāšanas. Šajā ziņām likumam jau ir pirmie pozitīvie rezultāti. Protams, tam ir sava cena, bet nav tādas politikas, kas nemaksā neko,” saka vel Grajevskis.

Poļu ebreju kopiena gan ir satraukta, ka asās diskusijas ap šo likumu ļāvušas vaļu antisemītiskiem uzskatiem.

Varšavā Polijas galvenais rabīns Mihaels Šudričs Latvijas Radio pauž, ka, pirmkārt, likums pats uzrakstīts „ļoti neskaidrā veidā”, un „jebkurš neskaidrs likums novedīs pie nesaprašanās un spriedzes, kas ir tieši tas, kas notika”. Otrkārt – karstās diskusijas ap to noveda pie naidīgiem izteikumiem abās pusēs.

„Kopš komunisma krišanas Polijā bijis sociāli nepieņemami publiski paust antisemītismu. Kādiem cilvēkiem noteikti bija antisemītiski uzskati, bet viņi to nepauda publiski, kas ir labi.

Bet, kopš sākās diskusijas ap šo likumu, šķiet, ka sociālais tabu paust antisemītismu ir atcelts. Tagad cilvēki, kuriem ir šādi uzskati, var teikt briesmīgas lietas par ebrejiem, par jūdaismu,”

sacīja Šudričs. “Diemžēl vienlaikus arī ebreju pasaulē pēdējās nedēļās esam dzirdējuši briesmīgus apgalvojumus par poļiem. Pirmajās pāris nedēļās pēc likuma likās, ka ir gandrīz vai sacensība, kurš var pateikt briesmīgāko un aplamāko lietu par otru pusi,” teica galvenais rabīns. “Tas ir nepareizi. Tas ir aplami no vienas puses, un tas ir aplami no otras puses. Ir nepareizi būt antisemītam, ir nepareizi būt antipoliskam,” norādīja Šudričs.

Viņš gan nešaubās, ka šajā jautājumā kaut kāds risinājums būs atrasts. “Politiķi apsēdīsies pie galda un visu izdomās. Problēma, kas paliks, ir antisemītisma džina izlaišana no pudeles,” pauda rabīns.

Vāja opozīcija iepretim pārliecinoši atbalstītajai valdošajai partijai

Neskatoties uz satricinājumiem uz starptautiskās skatuves, iekšpolitiski valdošā partija „Likums un taisnīgums” saglabā pārliecinošas līderpozīcijas.

Pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām tās reitingi aptaujās ir aptuveni 40%, bet opozīcija ir sašķelta. Ekonomika attīstās labi, iedzīvotājiem patīk sociālā atbalsta programmas mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai, īpaši ģimenēm ar bērniem.

Politiskais klimats gan joprojām ir pilns spriedzes un konfliktu, īpaši starp valdošo un galveno opozīcijas partiju, norāda politologs Biskups. „Daudz politiķu pašvaldību līmenī vēlas sadarboties, „Pilsoniskā platforma” ar „Likums un taisnīgums” un otrādi. Bet, piemēram, Tusks vai Kačinskis pasaka – „Nē, jūs nevarat sadarboties pilsētas domē, jo viņi ir mūsu ienaidnieki.” Un viņi atbild - „jā, bet es pazīstu šo puisi jau 20, 30 gadus, un mēs sadarbojāmies”. Patlaban gandrīz nekur valstī pašvaldību līmenī starp abām partijām nav sadarbības,” skaidro Biskups.

Nemaz nerunājot par politiskajām cīņām, ļoti sašķelta ir arī Polijas sabiedrība, atzīst domnīcas „Starptautiskais attiecību centrs” direktore Boņikovska.

„Sabiedrība sen nav bijusi tik sašķelta kā šodien. Cilvēkiem ir ļoti stingras nostājas par notiekošo.

Tie, kas atbalsta valdību, viņiem patīk šī politika būt stingriem – būt stingriem pret Rietumiem, stingriem pret komunistiem. Vienlaikus valdošā partija daudz piedāvā tiem poļiem, kas nav turīgi un kas neguva labumu no pēdējo 20 gadu reformām. Daudzi cilvēki laukos un ciematos jūt, ka viņiem tagad klājas labāk un elites pret viņiem vairs nav tik nevērīgas,” norāda Boņikovska. “Tas nenozīmē, ka viņiem patīk viss, ko dara šī valdība, tā pieļauj arī daudz kļūdu, īpaši starptautiskajā arēnā. Viņiem ir nedaudz bail par labu attiecību zaudēšanu ar kaimiņiem un starptautisko sabiedrību, nepatīk, ka Polija zaudē reputāciju. Bet Polijas otra puse valdošo partiju neatbalsta un tai nemaz nepatīk, ko dara šī valdība,” viņa piezīmē.

Polijas sabiedrība ir sašķelta, opozīcija ir vāja. Pirms nākamā gada vēlēšanām Kačinska vadītās partijas “Likums un taisnīgums” pozīcijas joprojām ir spēcīgas. Tomēr konfrontējošais komunikācijas stils prasījis savu cenu starptautiskajās attiecībās. Polija gan joprojām ir un paliek Eiropas Savienības valsts, sabiedrības atbalsts dalībai blokā Polijā ir viens no augstākajiem kopienā. Arī Varšava spēlēs savu lomu turpmāko mēnešu un gadu diskusijās par to, kādu ceļu ES ir jāiet tālāk un kādai ir jābūt tās nākotnei – starp dalībvalstīm nav vienprātības par vīziju, un bez kompromisiem neiztikt.